68
Relatoriu anual 2009 1 REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR LESTE PROVEDORIA DOS DIREITOS HUMANOS E JUSTIÇA Relatório Anual PDHJ 2009

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR LESTE ... - pdhj.tlpdhj.tl/wp-content/uploads/2013/11/PDHJ-Annuam-Report-2009-t.pdf · Edukasaun: Kria konxiénsia públika liu husi promósaun ba

  • Upload
    vuminh

  • View
    308

  • Download
    6

Embed Size (px)

Citation preview

Relatoriu anual 2009 1

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR LESTE PROVEDORIA DOS DIREITOS HUMANOS E JUSTIÇA

Relatório Anual PDHJ 2009

Relatoriu anual 2009 2

PDHJ nia Vizaun

Proteje direitus humanos, hametin integridade, promove governasaun di’ak no kombate

korrupsaun iha Timor-Leste

PDHJ nia Misaun

PDHJ hanesan instituisaun nasionál, órgaun independente Timor-Leste nian ne’ebé harii atu

proteje no promove direitus humanos no governasaun di’ak no kombate-korrupsaun.

Instituisaun ne alkansa nia objetivu liu husi:

Edukasaun: Kria konxiénsia públika liu husi promósaun ba kultura ida ne’ebé respeita

direitus humanos, estadu de direitu no prinsipius ba governasaun di’ak ;

Promove kooperasaun: Fó korajen no asisténsia ba entidades públikas no ajénsias sira

atu dezenvolve polítika, prosedimentu no treinamentu internu, no mekanizmu keixas

ninian;

Rezolusaun: Rezolve efetivamente kazus sira kona-ba direitus humanos, mal

administrasaun no korrupsaun liu husi servisu efetivu ida ne’ebé halo prosesamentu ba

keixas, no prosesu seluk liu husi mediasaun no konsiliasaun;

Investigasaun, Peskiza no Monitorizasaun: Hato’o lia-menon kona-ba fórma no meios

atu proteje direitus humanos, promove governasaun di’ak, no kombate korrupsaun,

bazeia ba rezultadu ne’ebé hetan husi investigasaun, peskiza no monitorizasaun no atu

asegura katak lejislasaun tuir duni dalan Konstituisaun ninian.

Relatoriu anual 2009 3

Konteúdu

Introdusaun husi Provedor 1. Dezenvolvimentu iha área Direitos Humanos, Boa Governasaun no Anti- Korrupsaun 2. Atividades Edukasaun & Promosaun 2.1 Promove Direitos Humanos, Governasaun Di’ak no Kombate Korrupsaun 2.2 Treinamentu 3. Atividades Prevensaun 3.1 Atividades Monitorizasaun no Advokasia 3.2 Ható Rekomendasaun ba Órgauns Kompetentes 4. Jestaun Keixas no kazus 4.1. Keixas ne’ebé PDHJ simu iha tinan 2009 4.2. Avaliasaun Prelimináriu ba Keixas 4.3. Notifikasaun 5. Investigasaun 5.1 Investigasaun ba keixas 5.2 Investigasaun bazeia ba inisiativa Provedor 5.3 Lia menon husi PDHJ kona-ba keixas 6. Koperasaun Nasional no Internasional 7. PDHJ nia Dezenvolvimento Institusional 7. 1 Dezenvolvimentu, Rekursus Humanos 7. 2 Treinamentu ba Pessoal 7. 3 Vizaun Jeral kona-ba Finansas 7. 4 PDHJ nia Planu Estratéjiku 8. Apoio husi Parseirus Dezenvolvimentu 9. PDHJ iha Tinan Oin Mai 10. Obstaklu ou Dezafius ne’ebé PDHJ Enfrenta 11. Lia menon (Rekomendasaun) PDHJ nian

Relatoriu anual 2009 4

INTRODUSAUN Ho neon ksolok tebes ba dala ida taan ha’u hato’o Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça nia Relatóriu Anuál ba dala lima nian ba reprezentantes povo nian iha uma fukun Parlamentu Nasionál. Relatoriu ida ne’e submete tuir estatutu PDHJ nian, ne’ebé iha Artigu 46, hateten katak “iha loron 30, Fulan-Juñu tinan-tinan Provedor Direitos Humanos no Justisa nian sei hatada relatóriu ida kompletu kona-ba nia atividades no inisiativa sira inklui estatístika kona-ba kazu no solusaun sira ne’ebé hetan ona durante tinan ida nia laran, haktuir kalendáriu sivíl nian ne’ebé remata iha loron 31 fulan-Dezembru ba Parlamentu Nasionál”. Lia menon kona-ba refórma no informasaun sira seluk mós inklui iha relatóriu ne´e. Hanesan tinan-tinan relatóriu ida ne’e kobre atividades tomak PDHJ nian husi fulan Janeiro to’o Dezembru durante tinan 2009. Relatóriu ne’e hato’o ho detallu kona-ba PDHJ nia servisu tuir kompeténsia ne’ebé fó ba PDHJ tuir baze legal Lei No 7/2004 atu proteje no promove direitos humanos, prevene mal-administrasaun no kombate korrupsaun. Kompeténsia ne’e PDHJ realiza liu husi hala’o atividades lubuk ida mak hanesan atividades prevensaun, edukasaun públika, monitorizasaun no investigasaun. Iha kalendáriu servisu 2009, PDHJ simu nafatin keixas husi komunidade sira kuaze kada fulan-fulan. PDHJ sente hanesan jestu de konfiansa boot ne’ebé komunidade tau nafatin ba PDHJ nia kabaas atu bele serbí di’ak liu tan povo. Keixas hirak ne’e la’ós de’it husi kapitál Dili maibé mai husi Distritus, Sub-Distritus to’o Aldeias sira iha Timor-Leste. Maske iha tinan 2009, rekursus humanos no orsamentu sai nafatin dezafiu no hamósu situasaun difisil ne’ebé PDHJ enfrenta, maibé motivasaun atu servísu atu hadia rai doben ida ne’e la nahas. Ho ida ne’e PDHJ haka’as-an nafatin hodi realiza povo nia mehi liu husi knaar PDHJ ne’eb’e hatuur ona iha Lei. Iha tinan 2009, PDHJ hamutuk ho reprezentantes Governu nian no organizasaun naun governamental (ONG) kria planu asaun Nasionál tráfiku humanu hodi tulun Governu no organizasaun sira atu servisu hamutuk hodi kombate tráfiku humanu iha futuru. Planu asaun nasionál ne’e hein katak bele proteje Timor-Oan sira husi tráfiku humanu, atu fó protesaun no assisténsia ba vítima tráfiku humanu hotu hasoru prosesu investigasaun no julgamentu ba ema ne’ebé halo krime tráfiku humanu. Estadu Timor-Leste ratifika ona Konvensaun Internasionál 7 inklui Konvensaun CEDAW, Konvensaun Eliminasaun Diskriminasaun Hasoru Feto, ne’ebé espesifikamente garante direitos feto no labarik feto sira nian. Estado Timor-Leste ne’ebé ratifika tiha ona Konvensaun ne’e iha obrigasaun atu asegura no rekonhese feto sira nia direito no bele goza sem diskriminasaun. Nune’e mos Estado sira ne’ebé ratifika tiha ona Konvensaun ne’e tenki hato’o Relatório ba Komité CEDAW kona-ba implementasaun Konvensaun ne’e. Atu asegura nia implementasaun, PDHJ tenki monitoriza tuir knar hodi promove no proteje direitos humanos sidadaun Timor-Leste tomak tuir konstituisaun RDTL Artigu 27, no Lei No 7/2004.

Relatoriu anual 2009 5

Tuir Prinsípius de París PDHJ nu’udar Instituisaun Nasionál Direitos Humanos iha knaar no responsabilidade atu tau matan ba promosaun no protesaun direitus humanos sidadaun hotu-hotu nian, ne’ebé prevé iha Konstituisaun da Repúblika no mós Konvensaun Internasionál sira ne’ebé Estado Timor-Leste ratifika ona. Tanba ne’e hafoin Timor-Leste ratifika CEDAW iha loron 16 fulan Maiu tinan 2003 no PDHJ hala’o ninia knaar durante tinan haat nia laran, bele aprezenta ona ba dahuluk relatóriu ba Komite CEDAW iha loron 28 de Julho 2009 iha Nova Iorke Iha área kombate korrupsaun no promove prinsípius governasaun di’ak, iha tinan 2009, PDHJ kontinua servisu tuir área mandatu ne’ebé iha. Mandatu servisu ne’e realiza liu husi atividades fahe informasaun ba komunidade sira no mós ba estudantes sira kona-ba Korrupsaun no promove governasaun di’ak. Atu hasae konsiensializasaun hodi kombate ba hahalok korrupsaun, PDHJ halo fillmagem ne’ebé fó sai VCD konaba oinsa kombate KKN (Koluzaun, Korrupsaun no Nepotismu). Atu haforsa liu tan servisu PDHJ nian liu husi atendimentu komunidade sira-nian ba keixas no atu hakbesik-an liu tan ba komunidade maka PDHJ hahú loke nia Sede Rejional sira hanesan Sede Regional iha Baucau, Maubisse Maliana no Oecussi. Ho hari’i PDHJ nia Sede Rejional sira neé, atu hakbesik án liu ba komunidade, no bele fasilita komunidade hodi hato’o keixas hasoru poderes publikus, karik mosu abuzus de poder, violasaun direitos humanos, mal administrasaun no korrupsaun. Ho ejisténsia sede rejional sira ne, sidadaun sira ne’ebé hakarak ható keixa, lalika gasta osan ba transporte atu mai to’o Dili. Relasiona ho estabelesimento Comissão Anti Corupção/CAC, hahu fulan Agosto tinan 2009, PDHJ la simu keixas no prosesa ona kazus foun konaba korrupsaun. Maibé PDHJ kontinua investiga no prosesa kazus korrupsaun ne’ebé simu antes de CAC harií. PDHJ durante ne ható rekomendasoens barak ba Instituisoens do Governo no Estado nian, maibé rekomendasoens sira ne seidauk implementa ho diak, tanba ne, Ha’u mós hakarak husu ba Governu inklui instituisoens Estadu nian atu fó konsiderasaun ho seriedade ba rekomendasaun sira ne’ebé PDHJ rekomenda kona-ba rezultadu saida de’it maka PDHJ hetan iha nia rezultadu investigasaun nomos rekomendasoens jerais tuir situasaun real ne’ebé Estado enfrenta. Objektivu rekomendasaun ne’e atu governu bele hadi’a, wainhira iha aktus de irregularidades, ilegalidades ka injustisa no aktus violasaun direitos humanos ruma. Iha oportunidade ida ne’e ha’u hakarak agradese ba Parlamento Nasional no Governu nia apoiu ne’ebé fó ba PDHJ nia servisu durante periodu 2009. Obrigado ba apoiu tomak husi parseirus PDHJ nian ne’ebé servisu ho ami durante ne’e. Hirak ne’ebé mak apoio PDHJ hanesan NGO Nasionál no Internasionál, ajénsia nasionál no internasionál no sosiadade sivil, igreja katólika no konfissoens relijiosas sira seluk ba ita-nia servisu hamutuk no hein katak bele hetan nafatin apoiu no tulun husi parte tomak.

Relatoriu anual 2009 6

Iha biban ida ne’e la haluha mós ha’u fó obrigado wa’in ba parseirus dezenvolvimentu ne’ebé mak durante ne’e fó tulun ba PDHJ inklui UNMIT, UNDP/OHCHR, Ajénsia ba Dezenvolvimentu Internasionál ninian husi Estados Unidus (USAID) no ninia parseirus ba implementasaun Management Sciences for Development, Governu Española, AUSAID, IOM no Caritas Australia. Ho parseirus tomak nia tulun no kontribuisaun ne’ebé ami sura la nahas, PDHJ bele hala’o servisu ho di’ak tuir mandatu konstitusional ne’ebé iha. Dili, 30 Juñu 2010 Provedor Dr. Sebastião Dias Ximenes

Relatoriu anual 2009 7

KAPITLU 1

Dezenvolvimentu iha área Direitus Humanos, Boa-Governasaun no Anti-Korrupsaun Provedoria Direitus Humanus no Justisa nu’udar Instituisaun Nasionál Direitos Humanos, órgaun independente ne’ebé konsagra iha artigu 27 husi iha Konstituisaun RDTL, ho funsaun atu apresia no buka satisfaz keixas cidadauns sira nian hasoru poderes públikus, noatu verifika aktus tuir Lei, nune mos atu prevene no inicia proseso hotu atu hadiak injustisas. Bazeia ba Lei 7/2004, konaba Estatuto Provedor Direitos Humanos e Justiça, iha knaar importante atu Promove no Proteje Direitus Humanus, Promove Boa Governasaun no Kombate Korrupsaun. Durante 2009 PDHJ hala’o nafatin nia knaar tuir área mandatu ne’ebé iha. Servisu hirak ne’ebé mak PDHJ dezenvolve husi tinan ba tinan mak dezenvolve área direitus humanos, governasaun di’ak no kombate korrupsaun. Atividades ne’ebé halao maka hanesan, monitorizasaun, investigasaun no kampaña informasaun hodi promove no protéje direitus humanos, governasaun di’ak no kombate korrupsaun.

Dezenvolvimentu iha área Direitus Humanus Servisu iha área direitos humanos durante períodu tinan 2009 PDHJ ho nia parseirus sira haka’as-an nafatin hodi halao programa kapasitasaun no treinamentu kona-ba Lei no direitus humanus ba Instituisaun PNTL no F-FDTL ( Polísia Militár). Ho atividade ne’e hetan progresu barak ona hodi promove no proteje direitus humanus, hahú husi programa kapasitasaun ba Instituisaun ne’ebé hala’o lei no orden. Ho nune’e bele asegura katak bele hadi’a PNTL nia profesionalismu iha futuru mai, atu nune’e sira nu’udar lutu ba nasaun nian hala’o lei no orden bele lao tuir padraun Internasionál direitus humanus nian. Bainhira asegura katak PNTL sira bele halao duni sira-nia knaar hodi respeita ema nia direitu ho nune’e povu no cidadaun Timor- Leste tomak bele goza ona sira ninia direitu fundamental ho liberdade.

Relatoriu anual 2009 8

Atu garante katak ema-nia direitu polítika la bele hetan violasaun husi se de’it, maka iha tinan 2009 PDHJ hala’o monitorizasaun intensivu ba iha eleisaun xefes Sukus. Iha monitorizasaun ne’e PDHJ nia funsionárius sira halo entrevista ba ema hamutuk 100 (atus ida) atu bele garante katak sira-nia direitu polítika la hetan violasaun. Husi maioria ema sira ne’e hateten katak sira uza duni sira-nia direitu polítika tuir sira nia hakarak. Tuir PDHJ nia haree durante eleisaun Xefes Suku hahú husi faze primeiru to’o faze terseiru ne’ebé hala’o iha Timor laran tomak, PDHJ la hetan violasaun kona-ba direitu polítika ema ida-idak nian.

Planu Asaun Nasionál ba Kombate Tráfiku Humanu iha Timor-Leste

Tráfiku humanu sai problema sériu ne’ebé presiza hetan atensaun husi parte tomak iha rai laran. Nune’e mak iha loron 8 fulan Setembru 2009 PDHJ hamutuk ho reprezentantes sira seluk husi Governu nian no organizasaun naun governamental (ONG) 4 hetan nomeasaun hodi forma Sub-Komité ne’ebé responsabiliza ba dezenvolve no kria Planu Asaun Nasionál ida ba hasoru tráfiku humanu ne’ebé lidera husi Ministériu Negósius Estranjeirus. Ajénsia no organizasaun sira ne’ebé hetan nomeasaun, inklui Ministériu Finansas, Ministériu Negósius Estranjeirus, Ministériu Solidariedade Sosiál, Departamentu Imigrasaun, Provedor Direitos Humanos e Justiça (PDHJ), Sekretária-Estadu Promosaun Igualdade, Polísia Nasionál Timor-Leste, Prokurador Jerál da Repúblika, FOKUPERS, Fundasaun Alola, JSMP no PRADET. Planu asaun Nasionál ne’e kria hodi tulun Governu no organizasaun sira atu servisu hamutuk hodi kombate tráfiku humanu iha futuru, ho objetivo prinsipál atu proteje Timor-Oan sira husi tráfiku humanu, fó protesaun no assisténsia ba vítima tráfiku humanu hotu hasoru prosesu investigasaun no julgamentu ba ema ne’ebé halo krime tráfiku humanu. Evidénsia hatudu katak ema Timor-Oan sira nebe vulnerável mos sai vítima ba tráfiku humanu, inklui feto no labarik sira bainhira sira ba nasaun seluk hanesan hakat fronteira ba nasaun Indonesia. Ba tinan barak, Governu servisu hamutuk ho organizasaun internasionál no sosiedade sivíl atu hapara movimentu vítima tráfiku humanu tama no sai husi Timor-Leste. Biar nune’e, sei iha obstákulus no dezafius barak. Obstákulus hirak ne’e tanba ema kiak barak, ema barak laiha servisu, violénsia ba feto no labarik, alfabetizasaun la di’ak, difisil ba povu atu hetan asesu ba informasaun, koñesimentu kona-ba tráfiku humanu nian ladún barak, laiha dadus no peskiza, rekursus humanus no finansas la dun barak no asuntu sira seluk, nune’e difisil atu prevene tráfiku humanu, fó protesaun ba vítima no mós julgamentu ba ema ne’ebé halo atividade tráfiku humanu. Planu Asaun Nasionál ne’e hetan influénsia husi prinsípius sira mak :

Respeita direitus humanus, liu-liu direitu labarik no mós feto no mane.

Laiha diskriminasaun ba rasa no nasaun

Igualdade ba jéneru

Estadu halao tuir lei no Konvensaun internasionál sira.

Governu iha responsabilidade prinsipál atu implementa no halo tuir Planu Asaun Nasionál no mós kolabora ho sosiadade sivíl bainhira halo desizaun.

Relatoriu anual 2009 9

PDHJ nia relatóriu ba Komité CEDAW

Tuir Prinsípius de Paris katak PDHJ nu’udar Instituisaun Nasionál Direitos Humanos iha knaar no responsablidade atu promove no proteje direitus humanos sidadaun hotu-hotu nian, temi iha Konstituisaun da Repúblika no mós Konvensaun internasionál sira ne’ebé Estado Timor-Leste ratifika tiha ona. Tanba ne’e hafoin Estadu Timor-Leste ratifika tiha CEDAW iha loron 16 fulan Maiu tinan 2003 no hala’o ninia knaar durante tinan haat nia laran, mak iha loron 26 fulan Julho tinan 2009 ba dahuluk PDHJ hato’o relatóriu ba Komite CEDAW. Issu ka assunto ne’ebé PDHJ relata iha relatóriu ba CEDAW maka, hato’o issu kona-ba Feto vitima ba kazu violénsia seksual iha tempu okupasaun rejime militar Indonesia no rezultadu monitorizasaun PDHJ nian iha detensaun Polisia Distritu Dili no iha prizaun Gleno.

PDHJ hanoin katak halo relatório no hato’o issu rua tanba issu rua ne’e refleta duni situasaun atual Timor-Leste nian, nune’e mos issu sira ne’e Governu TL no NGO la mensiona bainhira hato’o mós sira nia relatóriu ba Komite CEDAW. Iha PDHJ nia relatóriu ba Komite CEDAW Provedor hato’o nia observasaun katak hafoin CAVR remata ninia mandatu no hato’o relatoriu final ba Prezidente da Republika to’o agora laiha implementasaun ba rekomendasaun hirak ne’e tanba, Governu Timor-Leste tau interese liu ba parte politiku hodi halo relasaun di’ak ho Estado Repúblika Indonésia, Estadu Timor-Leste sei depende no tau prioridade ba asuntu relasaun ekonómika Timor-Leste nian ho Indonésia. Biar nune’e, Governu no Estadu Timor-Leste foti ona asaun balun atu bele haree ba vitima husi violasaun seksual ho sira nia familia liu husi Tribunal Distrital de Dili ho Especial Panel for Serius Crime, forma Comisaun Verdade no Amizade RI-TL (CVA), nune’e mós Komisaun A Parlamento Nacional debate no hasai ona rezolusaun kona-ba debates relatório final no recomendasaun CAVR, Assistensia Sosial husi MSS ba programa hanesan, bolsa da mãe, grupu kooperativa ba feto, habitasaun sosial, uma mahon no ajuda solar sel. Husi rezultadu monitorizasaun PDHJ nian iha detensaun Polisia Distritu Dili no Prizaun Gleno-Ermera, hatudu katak mosu desigualdade/diskriminasaun entre prizioneiros feto no mane. prizioneiru feto labele asesu ba informasaun. Nune’e parte governu liu husi Ministeriu da Justisa la halo sosializasaun kona-ba direitu prizioneirus sira no feto maluk Timor sei uza kustume katak feto laiha direitu ne’ebé hanesan mak mane sira iha. Husi sorin seluk Governu la fó atensaun lolos hodi hadia fatin detensaun sira ne’ebé mak aat ona inklui saneamentu.

Relatoriu anual 2009 10

Husi sorin seluk Governu la fó atensaun lolos hodi hadia fatin detensaun sira ne’ebé mak aat ona inklui saneamentu. Haree ba kultura ne’ebé iha maka feto Timor barak mak la hatene lee no hakerek no iha Timor-Oan barak mak seidauk hatene kona-ba esensia husi direitus humanos. Haree husi assuntu rua ne’ebé iha mak PDHJ hato’o rekomendasaun:

Husu ba komite CEDAW atu ejiji ba orgaun soberanu TL hodi halo lalais lei ba programa reparasaun nasional ba vitima inklui rekomendasaun CVA nian hodi fó asistensia psiko-sosial ba vitima durante konflito.

Husu ba komite CEDAW bele hato’o ba unidade justisa Transitional Nasoens Unidas (HRUTJ) atu halo lei ba reparasaun no hari’i instituisaun ida hodi haree kazu ema sira ne’ebé lakon durante konflitu.

Governu iha obrigasaun atu hadi’ia saneamentu iha fatin detensaun ne’ebé aat.

Governu liu husi Ministeriu da Justisa iha obrigasaun atu fahe informasaun kona-ba lei no direitos humanos iha prizaun.

Governu liu husi Ministeriu da Justisa iha dever atu sosializa lei sira ne’ebé mak iha ba populasaun sira to’o iha área rural.

Relatoriu anual 2009 11

Situasaun Retornadu sira iha Distritu Maski iha situasaun ne’ebé difisil bainhira Prezidente Repúblika no Primeiru Ministru hetan atake iha loron 11 fulan Fevereiru tinan 2008. Maibé problema IDPs sai kestaun ida ne’ebé importante nafatin ba Governu AMP. Governu AMP halo ona esforsu maka’as hodi tau matan ba kestaun IDPs no prepara duni polítika Nasionál hodi estabelese programa ne’ebé hanaran HAMUTUK HARI’I FUTURU. Governu liu husi Ministériu Solidariedade Sosiál halo ona verifikasaun ba IDPs sira rihun ba rihun, kampu IDPs barak mak taka ona no IDPs sira reintegra ba sira-nia hela fatin. PDHJ nian funsionariu sira kontinua hala’o monitorizasaun ba IDPs ne’ebé reintegra ba sira-nia hela fatin. Ekipa PDHJ kontinua hala’o nafatin monitorizasaun durante fulan 11 ( hahu husi fulan Fevereiru to’o fulan Dezembru 2009) iha Distritu Dili, Baucau, Viqueque, Lautem, Liquiça no Ermera. ho objetivo husi atividade ne’e atu identifika retornadu sira nia problema.

Iha monitorizasaun PDHJ foka ba problema ne’ebé “retornadu enfrenta iha fatin uluk ho komunidade anterior. Iha Monitorizasaun PDHJ identifika problema sosiál lubuk ida mak presiza fó atensaun prioridade atu hadi’a iha futuru. Situasaun hirak ne’ebé tama iha prioridade temátiku presiza kontribuisaun husi parte hotu-hotu atu bele promove no protéje direitos humanos.

MSS hanesan komponente inportante, servi efetivu hodi hakotu situasaun mukit no terus iha

sosiedade Timor Leste. Iha periodu tinan 2009 progresu bo’ot husi Ministério Solidaridade

Sosiál (MSS) maka taka ona kampo dezlokadus, rezolve problema iha komunidade, no kontinua

ho asaun ba problema retornadu ho komunidade. Husi progresu programa Hamutuk Hari’i

Futuru (HHF) sei presiza komitementu no honestidade husi ema tékniku ida-idak atu labele

hetan proveito husi prosesu ne’ebé sira jere ka hala’o.

Relatoriu anual 2009 12

Realidade servisu Ministériu Solidaridade Sosial (MSS) iha progresu boot ne’ebé labele sukat ho

servisu instituisaun seluk, tanba komunidade Timor Leste tomak asesu ba MSS no sente katak

polítika ne’ebé implementa mós komunidade satisfeito, maibé prosesu, kritéria normal no

tékniku (ekipa tekniku) implementasaun (rekursu humanus) sei iha indikasaun negativa husi

parte verifikasaun. Sei iha sasukat negativa tanba iha alegasaun katak antes ema ida atu remata

nia prosesu, dala ruma tenke iha akordu ka negosiasaun privadu entre responsável tékniku

hirak ne’e ho deslokadus, komunidade no retornadu atu prosesa lalais.

Husi períodu monitorizasaun konsegue identifika problema iha retornadu relasiona ho prosesu

atu hetan verifikasaun iha Distritu Lautem, Viqueque, Ermera, Liquisa no Dili. Problema ne’ebé

retornadus sira enfrenta maka hanesan seidauk halo verifikasaun, disputa rai ho komunidade,

problema ho vizinhu tanba sentimentu Lorosa’e no Loromonu, partidu politika ho grupu artes

marsiais.

Iha problema seluk ne’ebé komunidade enfrenta maka hanesan komunidade hadau malu rai,

akuza malu buan, konflitu polítika no konflitu arte ritual marsiais. Iha mós problema seluk

relasaun ho servisu Governu nian katak pagamentu ba pakote etapa II nian maioria númeru file

la hanesan (kontrária). Kazu ne’e sai preokupasaun boot ba autoridades sucos sira, iha mós

ejizénsia husi autoridade tanba akontese númeru file ne’ebé la hanesan.

Kazu seluk maka prosesu pagamentu ba grupu vulneráveis (Katuas, Ferik no Aleizadus) laiha

atendimentu pozitivu husi responsável sira. Kazu konkretu iha suco Urahou akontese katuas ida

la’o ladi’ak familia lori ba aprezenta iha Gleno atu simu osan, funsionáriu kompetente dehan

presiza halo kompleta dokumentus ka identidade. Iha tempu tuir mai akontese problema

hanesan ba katuas refere, laiha rezultadu lori fila ba uma katuas ne’e mate kedas.

Problema ne’ebé identifika iha Distritu Lautem, Viqueque, Ermera, Liquiça no Dili hato’o ona ba

MSS no IOM. Rezultadu follow-up, iha Distritu Ermera, Viqueque no Dili hetan resposta husi

MSS maibé la responde área hotu ne’ebé kestiona. Husi área Liquisa no Lautem seidauk iha

mudansa ba situasaun no kondisaun komunidade.

Konfirmasaun informasaun ekipa monitorizasaun relata ba parseirus sira, iha kestaun ne’ebé

hasoru katak situasaun no kondisaun hirak ne’e sai responsabilidade Governu (Ministerio hotu).

Atu hadi’a situasaun no kondisaun hirak ne’e, parte hotu nia responsabilidade.

Relatoriu anual 2009 13

Autoridade Polisial

Funsionamentu polisia iha Distritus suficiente atu prevene problema ne’ebé mosu ou atu mosu

maibé asaun polísia dala barak sempre atua problema ho asaun forsa esesivu sem justifika ema-

nia problema. Situasaun iha Distritus presiza tebes polisia atu prevene asaun violénsia no krime

iha komunidade maibé presiza transforma mentalidade polisia liu husi treinamentu/formasaun,

nune’e mós presiza aumenta equipamentus polisia nian (transportes) atu kobre área hotu.

Husi monitorizasaun PDHJ identifika katak kapasidade intelektuál polísia atu atende no atua

problema sei mínimu bainhira halo atuasaun ba problema ruma. Ezemplu iha Sub-Distritu

Hatolia, Distritu Ermera PNTL uza forsa maka’as liu hasoru ema ne’ebé kbiit laek ne’ebé hakarak

ona hodi entrega a’an ba polisia. Nune’e mós iha juventude ne’ebé entrega a’an ona ba polisia

atu rezolve problema ne’ebé sira komete, maibé polisia postu bolu task force hodi baku

juventude sira ho intensaun katak atu hatauk juventude sira atu labele halo tan problema. Kazu

refere akontese iha postu polisia Hatolia B, ne’ebé informa husi komandante postu refere.

Dezenvolvimentu iha área Boa-Governasaun no Anti-Korrupsaun

Maske iha tinan 2009 PDHJ sei hasoru difikuldades oi-oin hanesan kontinuasaun krize 2006 nian, maibé Estadu no Governu iha duni esforsu no komitmentu atu atinji lalais estabilidade no hakmatek iha povu nia le’et, maibé, karik povu Timór Leste oan hotu la kaer ba prinsípiu partisipasaun hodi alkansa esforsu Estadu no Governu nia planu, konserteza sei la hetan benefísiu ne’ebé ita hakarak. Esforsu konkretu ne’ebé PDHJ akompaña durante ne’e, hatudu katak Governu iha duni interese atu kombate korrupsaun no mál administrasaun ne’ebé, harií ona gabinete inspesaun iha Ministériu balu hodi tau matan lisuk ba prosesu administrasaun tomak iha Ministériu refere nia laran. Tuir PDHJ nia haree, ne’e pasu ida ne’ebé di’ak no bele haburas governasaun hodi kaer metin ba prinsípiu Transparénsia no Akuntabilidade no mós partisipasaun sosiedade sivil hodi partisipa ba kontrólu no supervizaun ba prosesu administrasaun iha governasaun ne’e nia lala’ok. PDHJ liu husi Diresaun Nasionál Governasaun Di’ak mós fó hanoin ba Ministériu sira oinsá kada Ministériu atu estabelese mesak iha sira nia Gabinete Inspesaun Interna. Realidade hatudu katak iha Governu aktual realiza duni no iha Ministériu balun hatutan fali deit programa ne’ebé Governu anterior kria hela ona. Prinsípiu Governasaun di’ak, sai hanesan mata dalan no xave ba governasaun ne’ebé forte no responsivu hodi hakat to’o povu nia prosperiedade. Ne’e maka PDHJ nia mehi hodi hakat to’o ba realidade povu nia aspirasaun ba prosperidade. Liu husi meius edukasaun no fó koñesementu bebeik ba autoridades no komunidade sira kona-ba prinsípius governasaun di’ak, ita hein katak povu tomak maka sei sente no ku’ú nia fuan hakmatek nian no iha prosperiedade nia laran liu husi esforsu ne’ebé iha seriedade husi membrus Governu tomak.

Relatoriu anual 2009 14

PDHJ halo esforsu makás hodi halo aproximasaun ba Ministériu kompetente sira atu konvense Instituisaun Públiku sira atu bele hahú hanoin ona oinsá atu promove Prinsipius ba Governasaun Di’ak nian. Diresaun Nasionál Governasaun Di’ak hahú besik ba Ministériu sira liu husi halo diskusaun ka Workshop/Seminariu, Talk Show iha media elektrónika. Ho meius hirak ne’e parte importante atu halekar informasaun ba Públiku kona-ba knaar instituisaun ka Ministériu sira nian, oinsá Ministériu sira iha atendimentu ba públiku bele iha tranparénsia, akuntabilidade, partisipativu, ko’alia mós ho Ministériu sira, oinsá sira bele atende públiku ne’ebé hamenus birokrasia ne’ebé naruk ka efesiente no efikás. Tuir PDHJ nia haree no identifika frakeza balun husi Ministériu sira nian ne’ebé Servidóres Públikus sira halo hasoru komunidade, mentalidades ne’ebé funsionárius sira sempre aplika, nune sira tau sira nia án la’os hanesan servidór maibé hanesan fali patraun, la fó atendimentu ne’ebé diak no lalais, sempre dada tempu ne’ebé naruk, birokrasia iha atendimentu hasai lisensa ba kompañia naruk tebes, tuir lolós sira estabelese iha fatin ida de’it ho nune’e bele habadak birokrasia no mós bele iha efesiénsia. Exemplo: Unidade ne’ebé hasai Lisensa Sertidaun Devidas no TIN (Tax Identifikation Number), husi Diresaun Impostu, Ministériu das Finansas ho Unidade ne’ebé hasai Lisensa negósiu husi Diresaun Nasionál Komérsiu, Ministériu do Turismo, Komérsiu no Industria ho Unidade ne’ebé sertifika komportamentu di’ak Diresaun Nasionál Notariadu, Ministériu da Justisa. Di’ak liu sira estabelese edifísiu ida de’it iha fatin ida de’it, kuandu nune’e, bele habadak birokrasia no efesiensia de servisu. Iha sorin seluk PDHJ liu husi Diresaun Nasionál Governasaun Di’ak establese kooperasaun hamutuk ho komando jerál PNTL hodi tau matan lisuk ba keixas no kazus sira ne’ebé membrus PNTL sira uza sira nia poder maka’as demais hodi hasoru povu nia moris no liberdade iha rai ida ne’e. Ho pasu ida ne’e, PDHJ mós hato’o bebeik informasaun ne’ebé nesesáriu ba membrus PNTL sira atu bele kaer metin Lei no Ordem. Kona-ba mandatu PDHJ nian iha área Anti-Korrupsaun iha tinan 2009 Diresaun Nasionál ba Anti Korrupsaun hahú fulan Janeiru to’o meados fulan Jullu 2009 maka sei hala’o nafatin nia funsaun tuir mandatu ne’ebé iha kona-ba kombate korrupsaun. Maibé hahú meados fulan Jullu no prinsípos de Agosto, mandatu ida ne’e dimínui ona iha servisu ne’ebé iha ligasaun ho Korrupsaun, tantu ba servisu monitorizasaun, edukasaun públika no kampaña nune’e mós ba área investigasaun. Relasiona ho promulgasaun Lei KAK nian iha loron 7/7/2009. Maibé funsionárius iha diresaun Anti-Korrupsaun kontinua hala’o servisu iha área investigasaun, ba kazu ne’ebé rejista tiha ona, molok Lei KAK estabelese. Investigasaun ba kazu hirak ne`e remata, sei halo relatório final de investigasaun hodi haruka ba Procuradoria Geral da República atu prosesa no cópia ida sei haruka ba Comisaun Anti Corupsaun atu acompanha, emtermos de prosesamentu kazus de korupsaun no prosesu akuzasaun ba Tribunal.

Relatoriu anual 2009 15

KAPITLU 2

Atividades Edukasaun & Promosaun 2.1 Promove Governasaun Di’ak, Direitus Humanos no Kombate Korrupsaun Atividade edukasaun no promosaun sai nafatin prioridade iha periodu 2009. Nune’e mak iha tinan 2009 Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça habelar informasaun no edukasaun públika iha Distritus sira no mos iha kapital Dili, kona-ba área Direitus Humanos , Governasaun Di’ak no Kombate Korrupsaun. Durante 2009, PDHJ kontinua fahe informasaun ba publiku liu husi broxuras, poster, stiker, media cetak no elektróniku ho tópiku oi-oin. Nune’e mós kona-ba komunidade sira ne’ebé fila hikas ba sira nia hela fatin depois sai IDPs iha tinan 2006 PDHJ fahe informasaun liu husi meios komunikasaun kria broxura, poster, kamizola, kalendário ho tópiku espesial hodi distribui ba sira ne’ebé participa iha workshop ka iha eventus sira ne’ebé PDHJ organiza. Liu husi tópiku sira ne’e atu bele fó kuinesimentu liu tan ba publiku kona-ba ho asuntus Direitus Humanos, Kombate Korrupsaun no Governasaun Di’ak. Ida ne’e hanesan meius hodi habelar informasaun, Edukasaun Sívika no Promosaun kona-ba knaar Governasaun Di’ak, kombate korrupsaun no promove direitus humanos. Atu kombate korrupsaun, La’ós deit liu husi halo investigasaun ba keixas ne’ebé kesar nain sira hato’o maibé, liu mós husi atividade edukasaun ka kampaña mak hanesan, halo edukasaun ba públiku kona-ba saida maka korrupsaun no nia impaktu negativu ba ema barak wainhira korrupsaun ne’e buras.

Relatoriu anual 2009 16

Objetivo husi atividade kampaña nian maka atu habelar informasaun ba sosiedade ein jerál atu sira bele hatene kona-ba impaktu negativu husi Korrupsaun, Konluiu, Nepotizmu (KKN), atu enkoraja mos sira atu servisu hamutuk kombate korrupsaun no ikus liu, atu fó mós responsabilidade ba sosiedade tomak katak, KKN tenke sai hanesan preokupasaun ema tomak hanesan sidadaun hodi prevene no kombate iha rai laran. Iha área kombate korrupsaun, além de fahe informasaun liu husi sorumutu no workshop, PDHJ servisu hamutuk ho MSD(Management Science Development) halo filmajem konaba hahalok KKN, no produz VCD fahe ba órgauns kompetentes sira no membros NGOs balun no komunidades, no fó mos kópia filmajem ba TVTL. Nune’e mak iha 2009 PDHJ liu husi Diresaun Nasionál Anti-Korrupsaun hala’o atividade kampaña informasaun iha parte sul hanesan iha Distritu Ainaro, Aileu no Covalima. Tanba iha tinan 2008 atividade kampaña informasaun kona-ba anti-korrupsaun PDHJ hala’o tiha ona. Partisipantes sira iha atividade kampaña informasaun ne’e mai husi PNTL, Autoridade Lokál, Estudante, Profesores no Community Development Officer (CDO). Atu hasa’e koñesimentu komunidade sira nian mak liu husi departamentu promosaun no edukasaun diresaun nasionál direitos humanos hala’o atividade selebra Konvensaun Internasionál Labarik ba dala 7 ba Timor Leste ratifika no mós tinan 20 ba Konvensaun ne’e moris. Iha atividade ne’e PDHJ servisu hamutuk ho Komisaun Nasionál ba Labarik, ONG’s Nasionál no ONG’s Internasionál. Atividade ne’ebé komisaun organizadóra hala’o durante selebrasaun loron Labarik nian mak hanesan konkursu Dezenho no Puizia. Alein ida ne’e hala’o mos Workshop Nasional no Vizita Kortezia ba iha Instituisaun PNTL, F-FDTL, Parlamentu Nasional no mos Presidente da Repúblika Iha Loron 08 Marsu 2009 PDHJ mós selebra loron feto internasional nian hamutuk ho komunidade sira iha Distritu Oecusse. Iha selebrasaun ba loron internasional ne’e envolve ema husi parte Governu, Sosidade Sivil, estudantes universitarios no estudantes eskolas primárias no sekundárias. Partisipantes ba selebrasaun ne sente entusiasmu ho atividade ne’ebé mak halao. Loron 10 Dezembru kada tinan-tinan nu’udar loron importante ba mundu tomak inklui Timor-Leste. Tanba loron ne’e nu’udar loron mundiál ba Direitus Humanos. Nune’e mak iha loron 10 de Dezembro PDHJ selebra loron mundial direitus humanus. Iha selebrasaun loron Mundial Direitus Humanus ne’e PDHJ hala’o atividade fahe informasaun ho métodu diálogu aberta ho komunidade sira iha Distritu hanesan Distritu Aileu, Distritu Manufahi no Distritu Ainaro. Obejetivu husi fahe informasaun iha selebrasaun loron mundial Direitus Humanus ne’e atu hasae sidadun hotu nia konhesimento kona ba knar’ar PDHJ, saida mak Diskrimisaun no Direitus Humanus. Iha selebresaun loron internasional Direitos Humanos, tinan 2009, sentraliza iha Ainaro ne’ebé partisipa diretamente Provedor, nomos Reprezentante UNMIT nian, média no komunidade iha Distrito Ainaro. Iha loron selebrasaun ne Provedor halo lansamento ba livro Kompilasaun Tratados Internasionais Direitos Humanos ne’ebé Estado Timor-Leste ratifika ona. Depois de lansamento ne, fahe mos kópia ba partisipantes sira.

Relatoriu anual 2009 17

2.2 Treinamentu

Iha tinan 2009 Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça hala’o treinamentu iha Kapitál Dili no mós iha Distritus sira to’o Sub-Distritus. PDHJ liu husi Diresaun Nasional Boa-governasaun iha loron 27-28 Maiu 2009 hala’o treinamentu ba autoridades lokais hamutuk 76 iha Sub Distritu Kailaku Sub Distritu Bobonaro. Liu husi atividade ne’e fó koñesementu ba Autoridade Sub Distritu nian kona-ba Prinsípius Governasaun Di’ak no Stratejía Kombate Korrupsaun. Entretantu iha loron 23 to’o 25 Juñu 2009 PDHJ servisu hamutuk ho AATL fó treinamentu ba autoridade iha Sub-Distritu Hatobuilico no Sub-Distritu Maubise kona-ba ba Papél PDHJ, Prinsipiu Boa Governasaun, Kombate Korupsaun no Edukasaun Legal husi Asosiasaun Advogado Timor-Leste (AATL).

Entretantu husi fulan Agostu to’o Dezembru 2009 PDHJ fó treinamentu ba autoridades Sub-Distritu sira hanesan iha Tilomar, Zumalai, Oesilo, Pasabe, Nitibe, Lautem no Baucau ho total partisipantes 324 kona ba Prinsípius Governasaun Di’ak no Stratejía Kombate Korrupsaun.

Relatoriu anual 2009 18

Atu hasa’e koñesimentu profesores sira PDHJ liu husi diresaun Nasionál Direitus Humanos fó treinamentu ba Profesores sira iha Distritus. Liu husi atividade ne’e espera katak profesores sira bele eduka labarik sira ho métodu ne’ebé di’ak la ho (sem)violénsia. Nune’e PDHJ fó treinamentu ba guarda prizaun no F-FDTL sira iha Distritu Dili. Matéria iha treinamentu ne’e kona-ba Kna’ar PDHJ, Direitus Humauns Baziku, Violénsia Bazeia ba Generu, Lei Lider Komunitariu, Tortura no Lei Internasional Humanitário. Método ne’ebé uza iha treinamentu mak hanesan método Partisipativu. Partsipante ba iha treinamentu hamutuk 20 – 25 kada Distritu.

Relatoriu anual 2009 19

KAPITULU 3 3. Atividades Prevensaun Atividades prevensaun nu’dar mandatu ida importante PDHJ nian. Kompeténsia ne’e garante ona iha Lei katak, Provedor Direitus Humanos no Justisa iha mós knaar importante ida atu hala’o prevensaun. Knaar ida ne’e hakerek iha Lei no.7/2004 artigu 24 estatutu PDHJ nian. Tan ne’e monitorizasaun nu’udar mekanizmu importante ida atu halo prevensaun ba violasaun direitus humanos no mal administrasaun husi autoridades kompetentes. Knaar ne’e hala’o liu husi hala’o monitorizasaun ba situasaun jerál, detensaun, no prizaun relasiona ho lala’ok autoridades kompetentes. PDHJ mós iha kompeténsia atu hato’o lia menon, konsellu, proposta, opiniaun ba Governu, Parlamentu Nasionál ka órgaun kompetente seluk hodi prevene violasaun direitus humanos.

3.1 Atividades Monitorizasaun no Advokasia

Durante kalendáriu servisu 2009, PDHJ kontinua hala’o atividades monitorizasaun ba entidades públikus, projekto sira, sela detensaun, situasaun jerál kona-ba direitos humanos iha rai laran. Atividade detallu hanesan iha fulan Fevereiru 2009, PDHJ liu husi diresaun nasionál Anti-Korrupsaun hala’o monitorizasaun ba programa pagamentu ba idozus sira. Rezultadu husi monitorizasaun ne’e PDHJ hetan katak, pagamentu ba idozus ka terseira idade iha Distrito Lautem hetan faktus katak, orsamentu ne’ebé alokadu ba idozus sira hetan ko’a husi fasilitadores sira ho razaun katak atu trata idozus sira nia dokumentus. Rezultadu husi monitorizasaun no informasaun ne’ebé mai husi sasin sira iha terrenu no kazu ne’e rejista iha Provedoria hanesan kazu inisiativa rasik husi Provedor atu halo prosesu investigasaun ba oin. Iha kalendáriu servisu PDHJ hahú husi Janeiru to’o Dezembru 2009 ekipa PDHJ hala’o monitorizasaun regular hodi observa direitamente ba kondisaun fiziku no asesu aihan ba detidus inklui fasilidades iha fatin detensaun polisia nian iha Distritus. Tanba fatin detensaun ne’e sai nudar fatin ne’ebé suspeitu ba krimi hot-hotu ne’ebé’e hetan kapturasaun husi polisia ka forsa internasional ba hela durante periodu máximu 72 oras. Rezultadu husi monitorizasaun ida ne’e Provedoria Direitus Humanus Justisa identifika parte importante atu hadia nune’e bele garante loloos direitu detidus sira tuir Konstituisaun RDTL, Kódigo Prosesu Penal no Tratadus Direitus Humanus internasional ne’ebé Estadu Timor Leste ratifika tiha ona.

Husi rezultado monitorizasaun ne’ebé mak Provedoria Direitus Humanus Justisa identifika mak hanesan Monitor Provedoria Direitus Humanus Justisa halo observasaun ba kondisaun fatin detensaun polisia Distrital.

Relatoriu anual 2009 20

Kondisaun Fiziku Fatin Detensaun Detensaun Polisia iha Distritus ne’ebé mak Provedoria Direitus Humanus Justisa halo monitorizasaun iha faktus hatudu katak kondisaun detensaun laran foer no la-hamos, kondisaun fiziku detensaun nian a’at. Kondisaun fiziku detensaun sira mak hanesan tuir mai; Distrito Covalima, uma Detensaun Polisia nian a’at inklui odamatan, janela, sintina, haris fatin, geralmente sedauk halo rehabilitasaun. Husi kondisaun detensaun la-favorável ne’e, polisia ne`ebe servisu ba área detensaun, sira informa katak detidus sira uluk konsegue halai sai husi detensaun laran. Ho kondisaun detensaun ne’ebé la-favorável ne’e detidus ladun hetan protesaun ba sira nia seguransa. Tuir PDHJ nia monitorizasaun iha Distrito Ermera, ekipa monitor PDHJ identifika katak, Polisia Distrito Ermera seidauk iha fatin/edifisiu próprio atu hala’o sira-nia knaar loro-loron, no too ohin loron Polisia Distritu Ermera okupa hela uma Administrasaun Distrital Ermera nian. Nune`e mos fatin detensaun laiha kondisoens di’ak. Nune`e mos iha Sub-Distrito Bobonaro, kondisaun fiziku detensaun kloot, nune’e só bele detein ema ida sekarik liu ema ida ka rua halo detidus sira dada is la di’ak, no iha posibilidade hamosu detidu moras no mate. Distritu Liquisa, Polisia Distrito Liquiça iha Edificio/Quartel rasik no iha fatin detensaun, maibé buat balun mak seidauk iha kondisoens mak hanesan detidus sira nia nesesidade hodi asesu ba be’e mos, no ai-han menus. Distritu Aileu, sedauk iha edfisiu foun, Polisia Distritu Aileu inklui fatin detensaun, Distritu Ainaru, Kondisaun fatin detensaun Sub-Distritu Maubisse seidauk rehabilita no agora kondisaun a’at. Distritu Manufahi fatin detensaun a’at hanesan odomatan, plafon, parede. Fatin detensaun polisia iha Distritus, sira menus biti, lensol hodi detidus sira uza momentu tama iha detensaun laran ba oras 72. Bazeia ba realidade hirak ne’e, Provedoria Direitus Humanus Justisa hare’e hanesan obstáklu bo’ot ba servisu polisia nian iha Distritus refere hodi proteje direitus humanus liu-liu direitu ba detidus sira.

Nesesidade Ai-han ba Detidus Tuir rezultadu monitorizasaun Provedoria Direitus Humanus Justisa nian fatin detensaun Distritu Manatuto, Bobonaro, Covalima, Ermera, Liquisa, Aileu, Ainaru, Manufahi, Baucau, Viqueque, Lospalos hirak ne’e infrenta problema bo’ot ba menus aihan tanba laiha orsamentu ba polisia Distritus sira atu aloka spesifikamente hodi sosa ai-han ba detidus. Tuir entrevista ho komandante polisia Distritus refere sira informa katak orsamentu konaba sosa ai-han ba detidus laiha. Atu responde ai-han ba detidus ne’ebé tama durante oras 72, polisia Distritu refere hola ou deve deit iha restorante sira, depois maka foin selu fali. Maibé prosesu atu selu fali ida ne’e kleur demais, ikus mai lakon konfiansa husi restorantes sira. Hare’e husi asuntu ne’e liga ba direitus detidus nian iha detensaun, detidu iha direitu atu hetan ai-han maske nia hanesan detidu maibé presiza halo tratamentu ba ninia nesesidade hanesan ema inklui hetan ai-han tuir direitos detidos sira iha CPP no Konvensaun Internacional mak Estado Timor-Leste ratifika tiha ona.

Relatoriu anual 2009 21

Monitor PDHJ halo Observasaun ba Fasilidades iha Detensaun Polisia Distritu Tuir monitorizasaun ne’ebé mak monitor direitus humanus PDHJ halo ba fatin detensaun polisia Distrtus sira hatudu katak polisia sira ne’ebé trata detensaun sira infrenta problema balun hanesan menus radio komunikasaun no mós transporte. Ezemplu wainhira akontese krime, komunidade balun hato’o informasaun ba polisia katak iha grupu balun halo krime, polisia detensaun difisil atu to’o lalais iha fatin akontesimentu, tanba menus transporte, no dala barak tenki tula suspeito ho motorizada.

Informasaun husi Seksaun Administrasaun Finansas PNTL Dili Tuir informasaun husi parte Administrsaun PNTL informa katak durante iha fulan Janeiru to’o Jullu tinan 2009, polisia Distritu idak-idak hetan alokasaun orsamentu ho vallor $.4000 ou $.3000 husi administrasaun finansas PNTL nian iha Dili. Objetivu alokasaun orsamnetu refere hodi utuliza ba nesesidade polisia Distritu nian. Valor orsamentu refere inklui mos orsamentu ba aihan ba detidus sira wainhira tama iha fatin detensaun durante oras 72, nune`e mos oinsa husi parte administrasaun finansas PNTL halo inisiativa kada fulan 3 relata konaba oinsa utuliza osamentu. Bazeia ba rezultadu monitorizasaun ba fatin detensaun Polisia iha Distritus, maka foti konkluzaun tuir mai ne’e. Fatin detensaun polisia Distritus ne’ebé Provedoria halo nia monitorizasaun identifika problema katak detensaun polisia Distritus sira laiha orsamentu rasik hodi sosa ai-han ba detidus sira ne’ebé detein iha fatin detensaun durante oras 72. Detensaun polisia Distritu sira nia kondisaun fisiku hanesan fatin detensaun la-mos no la-halo rehabilitasaun tuir standar minimu detensaun nian. Detensaun polisia Distritus sira menus be’e mos no fasilidades inklui radio komunikasaun no transporte hodi apoia servisu polisia detensaun nian. Iha fulan Fevereiru to’o Dezembru 2009 PDHJ liu husi diresaun nasional direitos humanos hala’o monitorizasaun ba IDPs sira ne’ebé fila hikas ba sira-nia hela fatin ou fila ba Distritu. PDHJ nia monitorizasaun ba retornadu, sira iha Distritus Lautem, Baucau, Viqueque, Liquiça, Ermera no Dili, maka hanesan tuir mai ne :

Distritu Lautem Tuir monitor PDHJ nia haree katak situasaun jeral Distritu Lautem laiha ameasa seguransa ba

komunidade, iha problema ki’ik maka komunidade enfrenta tanba baliza rai laloos, hadau malu

fatin negosiu (faan sasan), laiha solusaun no asisténsia ba vitima iha krize 2006, inveja malu no

reklamasaun komunidade (refujiadus 1999). Problema rai akontese ba komunidade iha Sub-

Distritu Luro ho komunidade Sub-Distritu Laga, problema hirak ne’e akontese bebeik.

Relatoriu anual 2009 22

Tuir informasaun autoridades katak problema rai ne’e autoridade lokál solusiona ho prosesu

kultura ba dala tolu maibé sei hamosu konflitus nafatin. Problema seluk relasaun ho hadau

malu fatin negosiu entre retornadus ho komunidade iha merkadu Distritu Lospalos, iha ona

solusaun maibé tuir informasaun husi manager merkadu no departamentu sosial ekonomia

Distritu Lautem hateten katak parte hirak ne’ebé iha problema seidauk haree malu di’ak.

Problema inveja malu entre komunidade mós sai problema boot tanba komunidade sira dun

malu buan. Kazu ne’e sai sériu iha komunidade no laiha solusaun husi autoridades. Ejizénsia

husi autoridades katak husu atu kria atividade prevensaun ba komunidade ho objetivu katak

komunidade bele iha konsiénsia atu minimiza hahalok inveja malu iha komunidade.

Durante periodu monitorizasaun, autoridades balun iha koñesimentu di’ak ba problema ne’ebé

komunidade enfrenta maibé laiha asaun ruma ba problema hirak ne’e. Husi preokupasaun hirak

ne’e, hamosu reklamasaun husi komunidade katak sira mós vitima iha krize referendum tinan

1999 la’os krize tinan 2006 deit maka sai vitima.

Distritu Baucau Situasaun jeral iha Baucau sei iha asaun brutal entre grupu arte marsiais ne`ebe iha

diferensa ideológico artes marsiais nian e sira sempre buka atu hatun malu. Iha mós asaun

brutal husi juventude hodi halo ameasa no estraga ka tuda iha movimentu komunidade iha

tempu kalan ho motiva atu kria instabilidade iha populasaun nia movimentasaun.

Monitorizasaun indika katak autoridade lokál iha Sub-Distritu Baucau, Laga no Venilale, liu-liu

autoridade iha nivel suco maioria laiha koñesimentu di’ak ba prosesu reintegrasaun dezlokadus

husi Dili mai Distritu tanba laiha ko’ordenasaun no informasaun.

Tuir argumentasaun autoridades katak reintegrasaun direita ba fatin determinadu no la-liu husi

sedes sucos no xefes sucos. Iha problema seluk ne’ebé PDHJ enfrenta maka hanesan autoridade

lokál laiha koñesimentu ba ezisténsia no knaar Provedoria nian.

Relatoriu anual 2009 23

Distritu Viqueque

Komunidade maioria husi parte Nau’eti no Makasa’e iha Sub-Distritu Uatulari seidauk iha

entendimentu simu-malu atu hari’i paz iha sira-nia komunidade tanba diferensa dialetu no

partidu politika. Husi kestaun dialetu no partidu politika hamosu dezafius ba prosesu

reintegrasaun, katak komunidade ho lian Nau’eti deside muda fatin ba fatin seluk hodi husik

sira-nia uma no sasan hotu ne’ebé sai viziñu ba komunidade Makasa’e. Intensaun ne’ebé tau

distánsia entre komunidade parte rua hodi kansela prosesu dialogu iha Uatulari.

Kanselamentu ba prosesu hirak ne’e tanba komunidade nia koñesimentu minimu, fasil hetan

influénsia husi autoridade no laiha entendimentu atu kria paz. Ho realidade ne’e, maka hodi

hanaruk problema antigu sai problema aktual hodi hamosu dezafius ba prosesu ne’ebé halao

husi Governu.

Intensaun no preokupasaun autoridades ba problemas hirak ne’e, maske parte hotu iha

inisiativa hahu la’o dadauk maibe seidauk hetan rezultadu. Administrador Sub-Distritu husu

kontribusaun parte hotu nian atu bele motiva hodi prosesa neneik mas tenki bebeik.

Relatoriu anual 2009 24

Problema Uatulari iha autoridades sucos no aldeias balun ne’ebé iha intensaun di’ak atu rezolve

problema, autoridades balun iha interese no influénsia politika maka’as, laiha ona

entendimentu atu simu-malu ho sira nia adversários.

Husi monitorizasaun hatudu katak realmente autoridades Sub-Distritu Uatulari husi parte

polisia, autoridades sucos balun no komunidade laiha prinsipiu fraternidade entre komunidade

Nau’eti vs Makasa’e, no mos entre grupu arte marsiais PSHT no Kera Sakti tanba rumoris

konflitu kontinua. Situasaun ne’e iha indikasaun katak autoridades seidauk hatene sira-nia knar

loloos tuir lei no komunidade laiha koñesimentu di’ak kona-ba moris tuir konseitu komunidade.

Sub-Distritu Uatulari momentu kampaña pakote kandidatura ba eleisaun xefe sucos sira tinan

2009, rezultadu husi monitorizasaun identifika katak iregularidades iha pakote kandidatura

balun reprezenta partidu polítika, pakote balun halo impedimentu ba kampaña pakote seluk ho

asaun provoka no tuda malu. Iha failansu kestaun tekniku husi STAE hodi kansela eleisaun ba

suco Waitame, no adia ba loron seluk. Husi kestaun tekniku ne’e hamosu ameasa husi eleitores

no komunidade ba responsável STAE no Instánsia seluk ne’ebé observa eleisaun ne’e.

Distritu Ermera Komunidade iha Sub-Distritu Ermera suco Estadu, prosesu ba diálogu la’o hela, komunidade

balun seidauk simu diálogu tanba interese katak justisa maka tenke la’o uluk.

Relatoriu anual 2009 25

Komunidade iha suco refere reklama sira-nia sasán ka kintál kafé ne’ebé estraga iha krize,

problema ahi han kintal kafé, iha esplikasaun husi autoridade lokál katak seidauk iha

informasaun kona-ba problema hirak ne’e tama iha politika Governu ka lae? Komunidade

kontinua reklama ba autoridades sucos sira tanba sira mós sai vitima.

Husi Sub-Distritu Hatolia B sei iha ezisténsia separasaun ba grupus artes marsiais Kolimau,

SeteSete, no diferensa opiniaun politika. Kazu grupus hirak ne’e sei nafatin iha konfrontasaun

ho asaun baku no ameasa nafatin, signifika kontinuasaun husi asaun tinan 2007 nian. Problema

hirak ne’e autoridades seguransa iha parte Hatolia B difisil halo kontrola tanba transporte la

sufisiente (motor ida deit).

Iha problema seluk maka komunidade sira reklama katak sira mós sai vitima husi krize,

preokupasaun komunidade la satisfeito ho pakote rekoperasaun faze II ba retornadu. Tuir

autoridades aldeia balun husi suco Urahou informa katak retornadu sira uma di’ak ona Governu

sei hakarak fó tan osan. Komunidade ne’ebé moris iha udan laran, atu simu deit osan terseira

idade, ema aleijadus (defisientes) no faluk mós difisil tanba kriteria no rekezitus oi-oin deit.

Kazu konkretu akontese iha fulan Novembru katuas aleijadu(defisiente) ida mate tanba familia

lori dala rua ba aprezenta iha Gleno atu simu osan, la konsegue simu lori fila ba to’o uma katuas

mate kedas.

Maioria retornadu husi Distritu Ermera kestiona katak prosesu pagamentu ba orsamentu faze II

la efisiente tanba arquivu númeru file husi MSS kontraria (la hanesan) ho númeru file ne’ebé iha

(ema-idak) retornadu. Tuir informasaun husi retornadu katak maioria naran iha lista, maibé

kontráriu ho númeru file, ema balun identidade lós, maibé númeru file kontráriu. Kestaun

arkivu file husi MSS ne’ebé kontráriu ho retornadu sira nian, sai preokupasaun boot ba

autoridades local no retornadu.

Eleisaun xefe suco iha tinan 2009 situasaun seguransa lao diak durante prosesu eleisaun, iha

komunidade balun labele partisipa iha eleisaun tanba tempu la to’o atu trata sira-nia kartaun

eleitoral hodi hili lideransa ne’ebé sira hakarak. Komunidade Sub-Distritu Hatolia B iha

komunidade balun informa katak tempu rejistu limitadu liu.

Distritu Liquisa Distritu Liquisa, Sub-Distrito Bazartete situasaun em geral la’o di’ak, tuir observasaun no

monitorizasaun PDHJ katak uniku Suco Leorema presiza hadi’a no hasae koñesimentu

komunidade atu bele enfrenta problema iha komunidade. Tuir monitorizasaun PDHJ katak

problema iha Suco Leorema akontese entre familia, ne’e duni presiza transforma mentalidade

ódio no vingansa ba malu.

Relatoriu anual 2009 26

Tuir informasaun husi komunidade katak situasaun di’ak ona maibé sentimentu ba problema

pasadu nian sei eziste iha komunidade nia hanoin no lala’ok moris loro-loron nian, sira seidauk

haluha kona-ba buat ne`ebe liu ona iha passadu, sei iha ódio no vingansa ba malu.

Husi problema partidu politika iha krize tinan 2007 estraga sira nia uma. Maibé ba familia hirak

husi aldeia Urluli, Ergoa no Ekapu. Maioria vitima sira simu hotu ona pakote rekoperasaun

uniku familia hat (4) husi Urluli no Ekapu maka seidauk iha prosesu to’o agora.

Husi Suco Faulara konfrontasaun entre grupu artes marsiais Kolimau no Sete-sete husi Suco

Urahou, Mau-ubu, Fatubessi, Lisafat ho Faulara. Problema refere durante ne’e mosu e to’o

agora seidauk iha solusaun ba problema tanba autoridade sira seidauk konsegue rezolve kazu

ne’e to’o agora pendenti hela, parte ne`ebe envolve iha konflitu sira seidauk fó liberdade ba

malu. Maske iha postu polisia mós, labele garante imparsialidade tanba postu polisia iha área

Faulara elementu balun membrus husi grupu arte marsiais Sete-Sete.

Distritu Dili Ekipa Monitorizasaun halo entrevista ho ema ka reprezentantes familia 500 husi suco 22, aldeia

95. Monitorizasaun foka liu ba situasaun seguransa no nesesidade báziku, halo entrevista mós

ho autoridades lokal; xefe sucos, aldeias no polisia komunidade. Husi monitorizasaun ne’ebé

hala’o iha Dili identifika problema iha komunidade maka hanesan disputa rai, inveja malu,

konflitu artes marsiais, okupante secundáriu no problema rejionalizmu (LoroSae no LoroMonu).

Tipu problema ne’ebé kestiona iha leten sei fó imfuénsia maka’as ba relasaun retornadu ho

komunidade.

Área ne’ebé identifika sei ezisti iha nafatin sentimentu ba problema pasadu (LoroSae no

LoroMonu), arte ritual marsiais no diferensa opiniaun politiku) maka; Aldeia Fatuk Francisco,

Kakeu laran, Baya Leste, 20 Setembru, Metin 4, Zero 1 Fatuhada, Zero 3, Zero 5, Terminal,

Buburlau, Sagrada familia no Remack.

Husi periodu monitorizasaun konsegue identifika problema iha retornadu relasiona ho prosesu

atu hetan verifikasaun iha Distritus Lautem, Viqueque, Ermera, Liquisa no Dili. Problema ne’ebé

retornadus sira enfrenta maka hanesan, seidauk halo verifikasaun, disputa rai ho komunidade,

problema ho vizinhu tanba sentimentu Lorosa’e no Loromonu, partidu politika ho grupu artes

marsiais.

Iha problema seluk ne’ebé komunidade enfrenta maka hanesan komunidade hadau malu rai,

inveja malu, konflitu politika no konflitu arte ritual marsiais. Iha mós problema seluk relasiona

ho servisu Governu nian konaba pagamentu faze II nian ne’ebé maioria númeru file kontráriu.

Relatoriu anual 2009 27

Kazu ne’e sai preokupasaun boot ba autoridades suco sira, iha mós ejizensia husi autoridades

katak tanba sa maka bele akontese númeru file kontráriu ?.

Kazu seluk maka prosesu pagamentu ba grupu vulnerável (Katuas, Ferik no Defisiente/Aleizadu)

laiha atendimentu ida ne’ebé di’ak no pozitivu husi responsável sira. Kazu konkretu iha suco

Urahou akontese katuas ida la’o ladi’ak familia lori ba aprezenta iha Gleno atu simu osan,

funsionariu kompetente dehan presiza halo kompleta dokumentus ka identidade. Hanesan temi

ona iha leten katak ho problema hanesan ne halo katuas ida hetan frustradu, no waihira fila fali

ba uma mate tanba la iha rezultadu ba nia problema.

Problema ne’ebé identifika iha Distritu Lautem, Viqueque, Ermera, Liquisa no Dili hato’o ona ba

MSS no IOM. Rezultadu follow-up, iha Distritu Ermera, Viqueque no Dili hetan resposta husi

MSS maibé la responde assunto hotu ne’ebé ema kestiona. Husi área Liquisa no Lautem seidauk

iha mudansa ba situasaun no kondisaun komunidade. Situasaun husi Distritus lima (5) ne’ebé

refere seidauk iha mudansa pozitivu ba situasaun ho kondisaun retornadus inklui komunidade.

Progresu husi advokasia PDHJ katak autoridades sira reintegra ona familia 8 husi merkadu

Uatucarbau, familia husi suco Urahou no Estadu hetan verifikasaun ba faze II nian. sIssu maka

identifika husi periodu monitorizasaun relata hotu ba parseirus de servisu sira, issu balun iha

ona asaun, issu balun sei iha prosesu. Husi sorumutu entre parseirus “Hamutuk Harii Konfiansa”

sei fó prioridade atu hadi’a relasaun entre juventude ho komunidade iha tinan 2010 liu husi

programa intercámbio, kapasitasaun, animasaun no atividade seluk ne’ebé bele hadi’a

konsiénsia komunidade atu hado’ok a’an husi konflitu.

Konfirmasaun informasaun ekipa monitorizasaun relata ba parseirus de servisu sira, iha kestaun

ne’ebé hasoru katak situasaun no kondisaun hirak ne’e laos deit sai responsabilidade Governu

(Ministerio hotu) maibé atu hadi’a situasaun no kondisaun hirak ne’e, parte hotu nia

responsabilidade. Liu husi ne’e PDHJ mós halo publikasaun bulletin informasaun ida iha fulan

Maio, halo relatóriu monitorizasaun ba MSS ho IOM, ikus liu halo Kalendariu ho mensagem

progresu monitorizasaun no brosura retornu ho komunidade asesu ba PDHJ. Ejizénsia

komunidade sai nafatin preokupasaun Governu no ajénsia internasional. Ekipa monitorin PDHJ

ba asunto dezlokadus no reintegrasaun sei kuntinua fó apoiu ba MSS liu husi programa

monitorizasaun no kampaña ba autoridade lokál, komunidade no retornadus iha tinan 2010.

Durante kalendáriu servisu Janeiru to’o Dezembru 2009, PDHJ hala’o nafatin monitorizasaun ba situasaun jeral direitos humanos, sela dentensaun no prizaun. Situasaun ne’ebe mak monitores sira hetan durante monitorizasaun konsidera sei iha risku atu hetan violasaun direitus humanus. Nune’e ba iha tinan 2009 PDHJ nia funsionárius sira husi departamentu monitorizasaun direitos humanos nian hala’o monitorizasaun intensivu ba iha eleisaun Chefes do Sucos. Iha prosesu monitorizasaun, halo intervista ho ema hamutuk 100 ema atu bele garante katak direitu politika ema nian la hetan violasaun.

Relatoriu anual 2009 28

Husi maioria ema sira ne’e hateten katak sira uza duni sira nia direitu politika tuir sira nia hakarak. Monitorizasaun hala’o hahú husi eleisaun xefis sukus hahú husi faze primeira, to’o rezultadu votasaun. Tuir monitores sira nia haree katak mezmu iha violasaun ba direitu polítika maibé la’ós indikasaun ne’ebé mak boot. Tamba iha ema balun mak la uza nia direitu politika iha prosesu votasaun tamba nia tenki ba tóos no balun kartaun eleitoral laiha. Iha fulan Outubru to’o Dezembru 2009, PDHJ liu husi Diresaun Nasional Boa Governasaun halao Monitorizasaun ba pontus balu ne’ebé PDHJ haree sai nu’udar objektu ba monitorizasaun maka hanesan, lista prezensa funsionárius permanentes no temporárius nian, funsionárius sira tama servisu la tuir horáriu, númeru funsionárius, permanentes no temporarius, ekipamentu eskritóriu, komputadores Jeradores, atividades servisu ba prosesu atendimentu administrasaun públika loron-loron, oinsa uza osan patty cash no relatóriu sira, utilizasaun orsamentu estado nian no relatórius. Nune’e mós kona-ba relatóriu kona-ba ezekusaun orsamentu, relatóriu kona-ba uza seinhas Governu nian, lista kuantidades kareta, motorizadas, no ekipamentus seluk. Pontu seluk iha monitorizasaun ne’e mós haree kona-ba progreso husi projetu ne’ebé hala’o ho orsamentu Governu nian, lista gastu ba eletriksidade no telefone kada fulan no oinsa orsamentu ka perdiem ba deslokasaun funsionarius sira husi Distritu mai Kapitál Dili hodi atende servisu. Tuir pontus sira iha leten maka monitorizasaun ba dahuluk iha Outubru 2009 PDHJ hala’o iha Distritu Oe-Cusse Sub-Distritu Oesilo. Monitorizasaun iha Sub-Distritu Oesilo, Ekipa monitorizaaun hasoru malu no entrevista Sr. Alberto Punef Nini, Administradór Sub-Distritu Oesilo. Nia hateten katak situasaun jerál diák. Sub Distritu Oesilo kompostu husi Suku 3 no 13 Aldeis, total populasaun 11,000. Nia asumi kargu nu’udar Administradór Sub-Distritu ne’e ho saláriu L-5 (la hetan subsidio) desde tinan 2003 – agora. Tuir observasaun husi ekipa katak ekipamentus ladun sufisiente hodi hala’o servisu loron-loron nian, tanba realidade hatudu katak komputadóres no impressora la iha, armáriu ba arkivu la iha, mesa boot iha 3 no kadeiras la sufisiente, motorizada 1 foin simu iha Janeiru 2009 ba Administradór no mós ba operasionál, iha funsionárius na’in tolu hamutuk ho Administradór, maibé funsionáriu na’in 1 laós funsionáriu fiksu, edifisiu rasik sidauk iha, eletrisidade funsiona tuku 18.00 loro kraik to’o kalan 24.00. Kona-ba prosesu atendimentu husi Administrasaun, Sr. Alberto hateten katak propostas mai husi Xefes Sukus sira husu mákinas de kustura ba komunidade sira ne’ebé presiza, asuntu seluk kona-ba idozos sira seidauk simu osan. Kona-ba orsamentu (patty cash) Sr. Alberto hateten katak Sub-Distritu Oesilo hahú husi tinan 2008 hetan/simu US$750.00 ba fulan 3, uluk iha tinan 2003 hetan de’it US$150.00/fulan 3. Osan ne’e fahe ba buat barak, mina ba motor, manutensaun ba motor, sosa surat tahan, konsumu ba reuniaun ho xefes sukus sira, viajens local, no seluk tan. Administradór hateten katak fronteira iha Oesilo la’o normal tropas no polisia husi Indonesia tama sai asisti festa no asuntu familiar. Kona-ba projetu ruma maka hala’o iha Sub-Distritu ne’e Administradór la hatene tanba la iha koordenasaun.

Relatoriu anual 2009 29

Hafoin remata monitorizasaun iha Sub-Distritu Oesilo ekipa hala’o fali monitorizasaun iha Sub Distritu Passabe. Monitorizasaun iha Sub-Distritu Passabe, ekipa hetan informasaun husi Administradór Sub-Distritu, konfesa katak nia simu salário nível 3 (la hetan subsidio). Nia asumi kargu hahú husi Setembru 2008, funsionárius na’in 3 konta ho Sr. Administradór, seguransa sivíl nain 2. Kona-ba servisu, iha edifisiu rasik ho kondisaun di’ak, mákina hakerek, iha 2 kondisaun di’ak, meza no kadeiras iha, maibé la sufisiente, motorizada iha 1 kondisaun di’ak, armáriu ba arkivus seidauk iha, total populasaun iha Sub-Distritu ne’e 8537, iha mane hamutuk 3881, eletrisidade sei dauk tama to’o populasaun sira nia uma, só uza de’it solar cel ba edifisiu ka eskritóriu Administradór nian. Bainhira ekipa husu kona-ba orsamentu ka “patty cash”, Administradór hateten katak osan “patty cash” ba Passabe US$700 ba fulan 3, osan ne’e uza ba sosa surat tahan hodi atende servisu loron-loron, gazolina ba motor, konsumo hahán ba reuniaun ho xefe suku sira fulan 3 dala 1. Konaba relasaun ho fronteira, Sr. Administradór hateten katak di’ak, maibé dala ruma sempre akontese konflitus. Iha Sub-Distritu ne’e projetu husi Governu la iha, so iha mai husi NGO sira. Prosesu atendimentu husi eskritóriu Administradór Sub Distritu ba populasaun sempre iha, kona-ba surat cetificado comportamento(kelakuan baik), rejistu ba idozos sira, balun rejista ona maibé seidauk simu osan. Kona-ba eskola iha Sub Distritu ne’e, eskola públiku primária iha 2, eskola privada katólika iha 1. Eskola presekundária iha 1, harií iha tinan 2005. Sr. Administradór hateten katak eskola hirak ne’e sei presiza tan meza no kadeiras ba alunus sira. Iha eskola presekundária ne’e alunus hamutuk 67, tinan 2009 na’in 7 la passa ezame (reprovadu). Tuir ekipa monitorizasaun nia observasaun katak Sub-Distritu ne’e dok husi Oe-Cusse, no mós kondisaun estrada la di’ak. Hafoin ekipa monitorizasaun hala’o tiha monitorizasaun iha Sub-Distritu Pásabe, monitores sira hala’o fali monitorizasaun iha Sub Distritu Nítibe. Monitorizasaun iha Sub Distritu Nitibe, monitores sira hetan informasaun hanesan tuir mai ne’e : Administradór Sub-Distritu, simu vensimentu ho nivel salarial, L-3 (la hetan subsido). Nia asumi kargu hahú husi 23 Jullu 2003. Funsionárius na’in 3 konta ho Sr. Administradór (permanente). Nia hateten tan katak simu saláriu dala ruma tarde (la normal). Sub-Distritu ne’e kompostu husi: Suku 5, populasaun hamutuk: 12.548, total kk:2548. Kona-ba ekipamentus servisu nian, katak iha edifisiu rasik, mákina hakerek 1 kondisaun aat, meza no kadeiras iha, motorizada 1 kondisaun di’ak, prosesu atendimentu ba komunidade la’o di’ak, hato’o komunidade sira nia proposta ba MSS, atende difikuldades idozos nian, simu no atende proposta ba ajuda mákina kustura. Kona-ba osan “patty cash” hanesan ho Sub-Distritus sira seluk US$750.00/fulan 3, osan ne’e uza ba manutensaun motor, sosa surat tahan ba eskritóriu, konsumu hahán ba reuniaun ho xefe suku sira, hadi’a odamatan, pinta uma, no seluk tan. Sr. Administradór hateten katak relasaun ho fronteira sempre di’ak, maibé iha situasaun monitorizasaun hala’o, situasaun fronteira iha Nitibe manas. Eletrisidade lakan iha oras tuku 6.00 loro kraik to’o tuku 12.00, la sufisiente atu halo servisu ho komputadór. Kona-ba wé mós susar.

Relatoriu anual 2009 30

Projetu sira tama mai la halo koordenasaun ho Administradór Sub-Distritu, ne’e duni nia la hatene projetu sa ida de’it maka hala’o iha Sub Distritu ne’e. Kona-ba Eskola sira, Eskola primária públiku iha 6, presekundária públiku iha 1no eskola particular (privada) iha 1. Eskola públiku hirak ne’e sei presiza tan kadeiras no mezas. Tinan ne’e persentajen passa ezame 98%. Iha Fulan Novembru 2009 PDHJ hala’o monitorizasaun iha Distritu Lospalos. Iha Lautem ba dahuluk monitorizasaun hala’o iha Sub-Distritu Lautem. Liu husi monitorizasaun ne’e monitores sira simu informasaun hanesan tuir mai ne’e : Administradór Sub-Distritu Lautem : Domingos dos Santos Sequeira, nia asumi kargu interinu husi 19 Marsu 2008, foin hetan despaixu ba Administradór Sub-Distritu iha 2009 ba tinan 2. Sub Distritu Lautem kompostu husi suku 10 ho populasaun hamutuk: 28.492, mane 14.246 restu feto. Total xefe familia 6318. Funsionáriu: Administradór 1 permanente, nivel salariaál L-3, CDO (Community Development Officer) 1, OGL (Oficial Governo Local) nivel salariál L-3 temporáriu. Edifisiu rasik sei dauk iha, oras ne’e okupa hela edifisiu rejistu sivíl nian. Fasilidades tomak sei dauk iha, uza hela fasilidades husi Distritu Lospalos nian, iha deit motorizada 1 kondisaun di’ak simu iha Jullu 2009, iha 1 tan kondisaun aat. Prosesu atendimentu ba komunidade bele hateten katak barak, hanesan: problema idozos, agrikultura, dezastre, rejistu ba rai, atende ema defisientes, komunidade husu ajuda, asuntu veteranus, no selu-seluk tan. Kona-ba orsamentu kapitál regula/Bens e Seviço, hanesan : POD = Programa Orsamentu Distritu US$795.00/ trimester iha linha rubrika oin-oin : Viajen lokal US$135.00, kombustivel US$105.00, manutensaun motorizada US$90.00, ekipamentu eskritóriu US$105.00, kurtina, hadia kadeiras/mezas, kuadru avizu US$63.00, ofisiál entertainamento, konsumo ba reuniaun US$120.00, selu jornál US$27.00, limpeza no hadi’a jardim US$120.00, fotokópias sira US$30.00. Eskola Primária : 21, Eskola Pre-Sekundária 3, Eskola Sekundária 2, STM 1, SPP 1. Projetus prinsipais mai husi MAEOT kona-ba piloto atu estabelese Munisipiu. Projetu seluk Administradór la hatene tanba laiha koordenasaun. Iha fulan Dezembru 2009, monitorizasaun hala’o iha Sub Distritu Baukau Vila. Liu husi monitorizasaun ne’e ekipa hetan informasaun hanesan tuir mai ne’e: Administradór Sub-Distritu Baucau Vila: Sra. Regina de Sousa funsionária permanente L-4 hetan nomeasaun iha Agostu 2009. Iha mós CDO funsionáriu permanente L-3, Sr. Francisco Ximenes Iha edifisiu rasik, ekipamentus eskritóriu di’ak liu sira seluk, komputadóres no impressora iha, kadeira no meza la sufisiente, armáriu ba arkivu iha, motorizadas iha. Prosesu atendimentu administrasaun barak, hanesan atende ema sira k’bit laek, terseira idade sira, tulun oan ki’ak sira, rejistu ba idozos sira, mediasaun ba hada’u malu uma no wé ba natar, surat certificado comportamento diak ba estudantes sira, no seluk tan. Ekontru ho xefe suku sira tuir nesesidades, bele fulan 1 dala 1, bele mós fulan 3 dala 1. Reuniaun hirak ne’e koalia konaba suku idak-idak nia hakarak. Kompostu husi Suku 11 no Aldeia 65, total populasaun hamutuk: 44.694, Mane 21.868, feto 22.818, total uma kain 9.171.

Relatoriu anual 2009 31

Kona-ba orsamentu ne’ebé uza maka: “Patty cash” US$750.00/ fulan 3. Osan ne’e uza ba item-item hanesan ho Sub-Distritu sira seluk. Projetus barak maka tama iha Sub-Distritu ida ne’e, hanesan estrada, wé mós, eskola, agrikultura, maibé la iha koordenasaun ho Administradór. Kona-ba eskola katak, eskola primária 10, eskola pre-sekundária 14, eskola Sekundária 6, eskola primária katólika 1, eskola Pre-sekundária Katólika 2, eskola Sekundária katólika 2, eskola Téknika Fatumaka 1, institutu iha 1 maka IOB. Eskola publiku hirak ne’e hetan persentajen passa ezame (aprovado) 100 %. Bazeia ba monitorizasaun ne’ebé maka hala’o, faktus hatudu katak: Funsionárius la sufisiente atu hala’o servisu iha Sub-Distritus sira, ekipamentus la sufisiente, administradór Sub-Distritu balun la iha kapasidade atu jere osan ho di’ak, la iha koordenasaun di’ak entre Distritu ho nia Sub-Distritu sira, iha Distritu Oe-cusse estradas la di’ak, eskola sira falta kadeiras no meza, portu Oe-cusse kondisaun di’ak, maibé foer ho bibi nakonu, la iha kontrolu. Tan ne’e Provedór haruka ona rekomendasaun ba Ministériu relevante atu tau matan ba Sub-Distritus sira ne’ebé oras ne’e sei hetan difikuldades. Entretantu iha tinan 2009, PDHJ liu husi Diresaun Nasional Boa Governasaun hala’o aktividades mediasaun no konsiliasaun hodi rezolve kazus lubuk ida. Kazus sira ne’e mak hanesan tuir mai ne’e: 1.Kazu Nu. Ref. 685/09/BG, 686/09/BG, 688/09/BG no 719/09/BG kona-ba operasaun tráfiku animal iha Distritu Oekusse, halao husi membrus operasaun konjunta (PNTL) ho Seguransa Sivil. Kazu sira ne’e rezolve liu husi dalan mediasaun ne’ebe fasilita husi Provedoria dos Direitus Humanus no Justisa iha sala inkontru Sede Regional Oekusse iha loron 01 fulan Outubru tinan 2009 ne’ebé hetan rezultadu final ho susesu.

Administrador Oekusse, nu’udar parte respondente konkorda katak sei fasilita fila fali animal hamutuk total 35 ne’ebé hetan oho, rezultadu durante implementasaun ba lei tráfiku animal. Parte Kesar Nain hamutuk nain haat konkorda no simu solusaun alternativa husi Administrador Distritu Oekusse katak sei fo fila fali animal 35 ba animal nain sira.

Relatoriu anual 2009 32

2.Kazu nu. Ref. 045/07/BG konaba alunus hetan baku husi profesor Eskola Teknika Profesional

Publika, Palaban, Distritu Oekusse. Kazu ne’e rezolve liu husi prosesu mediasaun iha loron 29

fulan Setembru tinan 2009 ne’ebé fasilita husi Provedoria dos Direitus Humanus no Justisa iha

Sala inkontru Sede Rejional Oekusse ne’ebé hetan rezultadu final ho susesu. Diretor Eskola

Teknika Profesional Publika, Palaban, nudar parte respondente konkorda simu no konsidera

alunus nain rua ho naran Julio dos Remedios ho Domingos Monteiro hamutuk alunus nain 7

ne’ebé la pasa izame nasional hodi tuir fali ezame nasional Dezembru 2009 ne’ebé organiza

husi Ministériu Edukasaun. Wainhira sira nain rua la liu maka sira nain haat la bele komplain no

simu konsekuénsia ne’ebé mak hetan. Parte kesar nain no familia kesar nain konkorda no simu

solusaun alternativa mak foti husi Diretor Eskola ne’ebé refere iha leten.

3.2 Hato’o Rekomendasaun Ba Órgauns Kompetentes Bazeia ba Lei No 7/2004, fó poder tomak ba PDHJ atu hato’o rekomendasaun ba instituisoens kompetentes. Lia menon ka rekomendasaun ne’ebé PDHJ hato’o mak ba Parlamentu Nasionál no Governu kona-ba Governu nia polítika tuir leis durante iha períodu 2009. PDHJ fiar katak, rekomendasaun ne’ebé PDHJ hato’o bele hetan atensaun máxima husi instituisoens kompetentes. Maibé dala barak iha Ministérius balun mak la implementa rekomendasaun husi PDHJ.

Iha loron 10 Marsu 2009 PDHJ hato’o rekomendasaun ba Primeiru Ministru, Prokurador Geral da Republika, Sekretariu Estadu Seguransa, Ministeriu Edukasaun no Ministeriu Negosius Estrangeiru no Cooperasaun. Liu husi rekomendasaun ne’e PDHJ husu atu reforsa servisu polisia BPU iha fronteira. Nune’e mós husu ba PGR halo investigasaun ba polisia imigrasaun. Tanba iha indikasaun mal administrasaun no konlui ba visto ilegal.

Iha loron 15 Abril 2009 PDHJ hato’o rekomendasaun rua (2) ba Ministra Justisa atu Ministeriu Justisa uza nia poder tuir lei hodi halo investigasaun ba kazu kona-ba hadau malu rai no uma.

Iha loron 26 Juñu 2009 PDHJ hato’o rekomendasaun 6 ba Ministerius kompetentes hanesan MTCI, Administrador Distritu Oecusse no Director Eskola Teknika Profesional iha Oecusse. Rekomendasaun ba MTCI kona-ba kazu hakotu kontratu kompanhia Agua Golden. Nune’e husu MTCI atu fó fali autorizasaun ba kompanhia Agua Golden atu loke fila fali nia negosiu. Entretantu rekomendasaun ba Administrador Distritu Oecusse PDHJ husu hodi selu fila fali populasaun sira-nia animal ne’ebé oho iha Oecusse liu husi asaun trafiku animal. Kazu ne’e PDHJ rejolve tiha ona no parte rua konkorda hamutuk hodi simu desizaun ne’ebé iha liu husi prosesu mediasaun no konsiliasaun.

Relatoriu anual 2009 33

Iha loron 14 Jullu 2009 PDHJ hato’o rekomendasaun 5 ba PGR, MAEOT no Ministeriu Edukasaun. Liu husi rekomendasaun ne’e husu ba PGR atu halo investigasaun ba akuzasoens korrupsaun.

Iha fulan Julho 2009 nia laran DAC Hasai rekomendasaun 7 ba Ministérios kompetentes mak hanesan tuir mai ne’e:

1. 042/06/AC, hato’o ba MoPF no MP, kona-ba Alegasaun Fraude/Korrupsaun iha

Tezouro, Ministério Finanças. Husu ba MoPF atu foti medidas ba funsionáriu

“payroll” ne’ebé mak halo failansu I presiza hadia sistema pagamentu ba saláriu ba

funsionárius. I ba MP atu investiga klean ba kestaun refere.

2. 012/07/AC, hato’o ba MAFP no MP, kona-ba Alegasaun pratika mal-administrasaun,

abuzu podér no tráfiku influénsia ba prosesu fa’an ai kameli iha Ministeriu

Agrikultura. Husu ba MAFP atu hadia sistema no mekanizmu kona-ba fa’an-sosa ai-

kameli konfiskadu. Husu ba Governu atu kria lei kona-ba fa’an-sosa ai-kameli ka

sasán konfiskadu sira seluk. Husu ba MP atu investiga klean liu tan ba kazu ne’e.

3. 001/08/AC, hato’o ba MP no MAEOT, kona-ba mal-gestaun no indikasaun

korrupsaun iha Sekretariadu Tékniku da Administrasaun Eleitorál (STAE). Husu ba

MP atu halo investigasaun klean ba kazu ne’e. I husu ba MAEOT atu foti medidas

diciplinar hasoru funsionáriu sira ne’ebé halo pratika mal-administrasaun iha STAE.

4. IP-24/07/AC, hato’o ba MAP no MoPF, kona-ba projetu irigasaun Batagua-Laivai

ne’ebé lao kleur. Husu ba MAP liu-liu responsavel agrikultura parte irigasaun

regularmente halo supervizaun iha lokál projetu no termina kompañia atu halo

projetu presiza hare kapasidade gestaun kompañia. Husu mos ba MoPF atu aplika

sansaun ba kompañia ne’ebé hala’o projetu la loos.

5. 064/08/AC, hato’o ba S.E Primeiro Ministro no MP, kona-ba pratika abuzu podér no

korrupsaun ba projetu reabilitasaun prizaun Gleno no mouru prizaun Becora iha

Ministeriu Justiça. Husu ba PM atu hare didiak implementasaun projetus iha

Ministeriu Justisa. Tau matan ba MoPF hanesan ezekutor ba orsamentu estadu nian.

Atu foti medidas ba Ministra Finanças ho Ministra Justiça ne’ebé halo abuzu podér.

Bele foti sansaun administrativas ruma hasoru ofisiál aprovizionementu ne’ebé

hala’o nia funsaun la tuir lei. Atu foti medidas mos ba Ministro Infreestrutura tanba

hanesan agensia téknika ne’ebé fo garantia ba kualidade konstrusaun no

implementasaun projetu governu nian la foti kestaun wainhira Ministerio Justiça la

involve sira iha prosesu tomak. I husu mos ba MP atu halo investigasaun klean ba

kazu ne’e tanba iha indicius forte ba konspirasaun no korrupsaun.

Relatoriu anual 2009 34

6. 069/08/AC, hato’o ba MP no MoPF, kona-ba Alegasaun korrupsaun iha orsamentu

estadu ba projetu sosa aimoruk, reagents no equipamentu médiku iha SAMES tina fiskál

2007/2008. Husu ba MP atu halo investigasaun klean ba kazu refere tanba ofisiál

procurement no finanças SAMES nomos ofisiál procurement nasionál tanba iha indicius

korrupsaun. Husu mos ba MoPF atu foti medidas administrative tuir lei funsaun públika

hasoru funsionáriu ne’ebé hala’o nia funsaun la tuir lei.

7. 073/08/AC, hato’o ba MP no MJ, kona-ba Indikasaun pratika koluzaun no korrupsaun

husi ofisiál Departemento Administrasaun Béns Imoveis. Husu ba MP atu investiga klean

ba kazu ne’e. I husu mos ba MJ atu foti medidas ba funsionáriu ne’ebé mak hala’o nia

kna’ar la tuir lei.

8. Iha fulan agustu to’o outubru 2009 PDHJ hato’o rekomendasaun ba Etika Deontologia

(PNTL) kona-ba kazu 6. Liu husi rekomendasaun ne’e husu atu halo investigasaun

profunda no fó sansaun disiplinar ba membrus PNTL ne’ebé halo violasaun direitos

humanos.

9. Iha fulan agustu 2009 PDHJ hato’o rekomendasaun ba Ministeriu Edukasaun atu fó

sansaun disiplinar tuir regimentu internu Ministeriu Edukasaun no halo investigasaun. 10. Iha fulan dezembru PDHJ hato’o 2 rekomendasaun ba Ministeriu Solidaridade Sosial

kona-ba asuntu ajudus sisiais nian atu halo klasifikasaun fatin negosiu vitima Sadj nian iha Aldeia 04 Caicoli Dili.

Antes atu hato’o relatório Anual 2009 ba Parlamento Nasional iha Fulan Abril 2010 nia

laran ne’e mos, Diresaun Nasional Anti-Korrupsaun rekomenda tan kazu 17 ba

Ministério kompetente, ne’ebé nia prosesu la,o mos iha tinan 2009 nia laran, kazus

balun hanesan tuir mai:

1. 005/05/AC, hato’o ba MoPF ho S.E.S. kona-ba Alegasaun abuzu podér no uza sala

orsamentu geral do estado iha Ministeriu Interior. Husu ba MoPF atu hadia prosesu

tenderizasaun atu la bele mosu irregularidaes. I husu mos ba S.E.S. atu akompaña

prosesu tenderizasaun sira ne’e atu prevene la bele mosu irregularidades.

2. 024/07/AC, hato’o ba SEOP, kona-ba Indikasaun abuzu podér husi ofisiál Obras

públikas Distritu Lautem. Husu ba SEOP atu foti medidas disiplinar no halo mutasaun

ba funsionáriu ne’ebé mak hala’o nia funsaun la tuir lei.

Relatoriu anual 2009 35

3. 060/07/AC, hato’o ba MP no MoPF, kona-ba Alegasaun la iha transparensia no

akontabilidade ba uzu fundus Cedido husi governu ba komunidade izlámiku

(CENCISTIL). Husu ba MP atu investiga profundu ba kazu refere. Husu mos ba MoPF

atu haruka eis Presidente CENCISTIL hodi hatama relatóriu aktividades no

financeirus.

4. 011/09/AC, hato’o ba MAP, kona-ba Alegasaun la iha transparénsia orsamentu

Governu ba membru konselho do Suco iha Suco Osso-Huna, Baguia. Husu ba MAP

atu foti sasukat ka hadia buat ruma relasiona ho azudus orsamentu ba grupu ka

Sucos.

5. 037/09/AC, hato’o ba MP no MAP, kona-ba Alegasaun la iha tranparénsia ba

implementasaun orsamentu FDC iha Suco Rita-bou, Maliana. Husu ba MP atu

investiga klean ba kazu refere. Husu mos ba MAP atu fo sansaun ka hadia buat ruma

relasiona ho implementasaun orsamentu FDC.

6. 106/08/AC, hato’o ba MAP, MAEOT no MP, kona-ba Alegasaun korrupsaun ba

orsamentu FDC II faze iha Suco Guruça, Quelicai. Husu ba MAP atu hadia buat ruma

kona-ba implementasaun orsamentu FDC. Husu mos ba MAEOT atu foti sansaun ba

funsionáriu ne’ebé hala’o nia funsaun la tuir Lei. Ba MP husu atu investiga klean ba

kazu refere.

7. 109/08/AC, hato’o ba Primeiro Ministro, MP no Komisaun Funsaun Públik, kona-ba

projetu hola equipamentus fardas no botas ba guarda prizionais. Husu ba Primeiro

Ministro atu foti medidas ba Ministra Justisa. Foti sansaun administrativa hasoru

ofisiál aprovizionementu ne’ebé hala’o nia funsaun la tuir lei. Foti sansaun hasoru

Diretora DNSPRS. Ba MP husu atu halo investigasaun klean ba kazu ne’e. Ba

Komisaun Funsaun Publika atu foti medidas diciplinar ba funsionárius ne’ebé involve

iha aktus irregularidades, ilegalidades, abuzu podér ne’ebé prejudika orsamentu

estado nian.

8. 096/08/AC & 603/09/AC, hato’o ba MJ, MP no Komisaun Funsaun Publika, kona-ba

Guarda prizaun Gleno la hetan orsamentu fundus emergénsia, osan perdiem no la

han ranchu durante fulan ne’en. Husu ba MJ atu foti medidas diciplinar ba ofisiál

financas DNSPRS. Bele foti sansaun administrativa ba Diretora DNSPRS. Ba MP husu

atu investiga klean ba kazu ne’e. Ba Komisaun Funsaun Publika atu foti medidas

diciplinar ba funsionáriu ne’ebé hala’o nia funsaun la tuir lei ne’ebé prejudika

orsamentu Estadu nian.

Relatoriu anual 2009 36

9. IP-021/07/AC, hato’o ba S.E. Eletricidade e Água Urbanização Central Dili, MP no

Komisaun Funsaun Públika. Husu ba S.E. Eletricidade atu foti medidas ba funsionáriu

ne’ebe hala’o funsaun la tuir lei. Ba MP atu halo investigasaun klean ba kazu refere.

Ba Komisaun funsaun Publika atu foti medidas ba funsionáriu ne’ebe hala’o nia

funsaun la tuir lei ne’ebe prejudika orsamentu Estadu nian.

10. 076/08/AC, hato’o ba Primeiro Ministro no MP, kona-ba Tenderizasaun ba projetu

Supply Demographic Management Information System (SDMIS). Husu ba Primeiro

Ministro atu foti sansaun ba Ministra Finanças. Foti medidas ba funsionáriu

Aprovizionementu nasionál ne’ebe mak halo mal-administrasaun iha prosesu

tenderizasaun. Husu mos ba MP atu investiga klean ba kazu ne’e.

11. 125/08/AC, hato’o ba MF, kona-ba Alegasaun prosesu avaliasaun ba konkursu

fornesimentu mina ba EDTL la respeita trámites ne’ebe estabelese iha lei do regime

Aprovizionamentu. Husu ba Ministra Financas atu hare didiak implementasaun

tenderizasaun.

12. IP-29/07/AC, hato’o ba SEOP, kona-ba Reabilitasaun estrada segunda faze iha Sub-

Distritu Moro, TF 2006/2007 iha Distritu Lautem. Husu ba SEOP atu hadia gestaun

iha rekursus no gestaun utilizasaun equipamentus.

13. IP-22/07/AC, hato’o ba SEOP no MP, kona-ba Alegasaun mal-gestaun iha prosesu

reabilitasaun estrada segunda faze iha Sub-Distritu Moro TF 2005/2006. Husu ba

SEOP atu foti sansaun ba funsionáriu ne’ebe mak hala’o nia kna’ar la tuir lei. Husu

mos ba MP atu halo investigasaun klean ba kazu refere.

14. IP-14/07/AC, hato’o ba ME no MoPF, kona-ba Alegasaun mal gestaun no

indikasaun korrupsaun iha projetus reabilitasaun eskolas iha Distritu Viqueque. Husu ba

ME atu hare didiak implementasaun projetus tuir planu ME nian. Foti medidas diciplinar

hasoru funsionárius ne’ebe halao servisu la tuir lei. Husu mos ba Ministra Financas atu

kontrola didiak servisu aprovizionementu no mos sira ne’ebe responsável ba

pagementus projetus.

15. Iha loron 17 Outubru 2009 PDHJ hato’o rekomendasaun ba Ministériu Agrikultura atu distribui hand trator ba grupo agrikultores sira iha Tapo Memo, Maliana ho justu tanba tuir keixa husi komunidade sira katak Ministru Agrikultura distribui hand trator ba de’it grupu agrikultores husi militante Partidu Demokratiko (PD).

Relatoriu anual 2009 37

KAPITLU 4

Jestaun Keixas no Kazus.

Kalendáriu servisu 2009, PDHJ hala’o nafatin esforsu tomak liu husi meios oi-oin no buka dalan atu aumenta kapasidade no númiru funsionárius sira iha área parte Asisténsia Públika relasaun ho keixas. Husi tinan ba tinan, PDHJ nia servisu aumenta ba bei-beik tanba komunidade fó fiar tebes ba PDHJ atu responde ba sira nia ejisénsia liu husi keixas ne’ebé mak sira hatama ba PDHJ. Ida ne’e signifika katak knar PDHJ nian la’os sai buat foun ona iha komunidade Timor Leste, maske iha parte balun iha Timor-Leste to’o agora mos seidauk bele hetan asesu informasaun kona-ba PDHJ nia servisu. Kestaun ida ne’e bele akontese tanba relasiona ho asuntu seluk hanesan meios komunikasaun, infrastutura no seluk tan.

4. 1 Keixas ne’ebé PDHJ simu iha tinan 2009 PDHJ hanoin katak husi tinan ba tinan komunidade nia fiar aumenta maka’as ba PDHJ. Fiar sira ne’e bele haree iha keixas ne’ebé tama iha tinan kalendáriu 2009. Husi fulan Janeiru to’o Dezembru, PDHJ simu keixas hamutuk 234. Keixas sira ne’ebé iha fahe tuir Distritu ida-idak iha rai laran katak, keixas sira ne’e maioria sei mai nafatin husi komunidade sira ne’ebé hela iha kapitál Dili Timor-Leste nian. Keixas ho total 116 mai husi populasaun ne’ebe mak hela iha Dili, keixas ho total 118 hato’o husi komunidade sira hela iha Distritus 12 iha Timor-Leste, liu husi Sede Regional(45 keixas) no balun (73 keixas) haruka diretamente mai Provedoria iha Dili. Haree ba keixas ne’ebé iha no maioria sei mai nafatin husi kapital Dili , PDHJ sei buka dalan oi-oin atu habelar ninia informasaun hanesan liu husi broxuras, stikers, posters no seluk tan, konaba knar PDHJ nian, nune cidadaun sira iha Distritos bele hatene no bela ható keixas ruma. Alein ida ne’e, atu hamenus violasaun direitos humanos no atu promove boa governasaun, PDHJ mós sei hala’o nafatin treinamentu kona-ba mandatu no podér PDHJ nian ba funsionárius públikus, lider komunitariu, membrus PNTL, membrus F-FDTL no guardas prizaun. PDHJ mós sei hatutan nafatin servisu edukasaun sivika hirak ne’ebé maka divizaun sira hala’o iha báze tuir mandatu ida-idak nian. Nune’e mós PDHJ sei habelar liu tan infórmasaun liu husi meios komunikasaun hanesan TVTL, Rádiu, Jornál no média seluk nebe funsiona iha Timor Leste. Iha sorin seluk atu hakbesik-an liu tan ba komunidade ho nune’e PDHJ loke ona ninia sede iha Região ha’at iha Timor Leste . Região hirak ne’e mak hanesan Maubise, Maliana, Baucau no Oe-Cusse. Região Maubise nia área servisu mak Distrito Ainaro, Same no Aileu. Região Maliana nia nia área servisu maka, Distritu Bobonaro, Ermera no Suai. Região Baucau nia área maka Manatuto, Baucau, Lospalos no Viqueque.

Relatoriu anual 2009 38

Região Oe-Cusse nia área servisu mak hare liu ba iha Região Autónoma Oe-Cusse. Iha tinan 2009 depois de loke Sede Regional sira, no atu fasilita servisu Ofisial Região nian, nomos atu fasilita povo sira ne’ebé labele ba Sede Regional, PDHJ monta ona kaixa keixas iha Distritos tomak iha teritóriu Timor Leste nian, no iha tinan 2010 iha plano atu koloka kaixa keixas iha Sub-Distritos tomak, atu fasilita diak liu tan komunidade iha áreas rural hodi hato’o keixa. Ho nune’e komunidades sira la presiza ona mai to’o iha PDHJ Nasional ka Regional nian. Bele fasilita mos komunidades lalika hasai osan hodi selu transporte bainhira hakarak atu hato’o keixa ruma relasiona ho mal administrasaun no violasaun direitus humanus. Keixas 234 ne’ebé PDHJ simu iha tinan 2009, iha keixas 92 mak la tama iha mandatu PDHJ nia jurisdisaun, no iha keixa 93 mak PDHJ halo investigasaun. Husi 93 Keixas ne’e, depois de halo investigasaun, PDHJ refere ba instituisaun seluk hamutuk 50, tanba kazu ne’e mos instituisaun sira halao hela investigasaun nomos kazus balun PDHJ refere ba Komando PNTL atu halo rasik nia investigasaun. Husi 234 keixas ne’e, PDHJ halo klasifikasaun tuir área mandatu maka, keixas 74 kona-ba alegasaun violasaun direitus humanos, keixa 138 kona-ba administrasaun la di’ak no abuzu de poder, no keixas 22 kona-ba korrupsaun.

Grafiku 1: Keixas fahe tuir área mandatu PDHJ iha tinan 2009

Keixas ne’ebé PDHJ simu mai husi sidadaun feto no mane. Maibé tuir dadus katak keixas sei barak liu hato’o husi mane hamutuk 193, husi feto hato’o iha 41 keixas.

0

20

40

60

80

100

120

140

Direitos Humanos Governasaun Di'ak Anti-Korrupsaun

Relatoriu anual 2009 39

Ida ne’e hatudu katak seidauk iha igualdade asesu feto atu ható keixas ba PDHJ, tanba dala barak keixas sira feto ható ne konaba violénsia hasoru feto no violensia doméstika, ke konsidera hanesan krimi, e PDHJ la investiga kazus krimi bain bain. Maibé ho esforsu tomak espera katak iha tinan tuir mai feto nia asesu ba PDHJ sei aumenta.

Durante 2009, PDHJ simu keixas kada fulan. Iha fulan Janeiru keixa 27, Fevereiru 16, Marsu 14, Abril 16, Maiu 17, Juñu 16, Jullu 36, Agustu 20, Setembru 33, Outubru 17, Novembru 10 no Dezembru 12. Keixas ne’eb’e tama barak liu iha fulan Jullu hamutuk 36 ne’e relasaun ho atuasaun PNTL ho Seguransa Sivil bainhira hala’o servisu konjunta ba tráfiku animal. Nune’e mos keixas ne’ebé komunidade hato’o ba PDHJ husi fulan Janeiru to’o Dezembru kona-ba abuzu de poder no viola prosedimentu administrativu.

Grafiku 2, Keixa simu kada fulan

Iha tinan anterior komunidade só bele hato’o keixas ba PDHJ nia edifisu iha kapital Dili. Maibé iha tinan 2009 hafoin PDHJ establese tiha ninia sede regional, bele fasilita ona komunidade sira hodi hato’o sira nia keixas ba funsionariu PDHJ iha sede regional PDHJ nian. Maske nune’e komunidade barak mak sei hato’o keixas diretamente ba PDHJ iha Dili hamutuk 73. Entretantu keixa ne’e PDHJ regiaun simu durante periodu 2009 mak hanesan regiaun Baucau 10, regiaun Maliana 14, regiaun Oecusse 19 no regiaun Maubise 2.

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Relatoriu anual 2009 40

Grafiku 3, keixas simu iha PDHJ Nasional no Região sira

4.2. Avaliasaun Preliminária ba Keixas.

Hodi halo prosesu ba keixas sira ne’ebé tama iha PDHJ ba dala uluk hala’o prosesu ida ne’ebé bolu prosesu avaliasaun preliminária ou ta’es. Liu husi avaliasaun preliminária ne’ebé iha mak Provedor hakotu se nia iha podér legal atu hola asaun ka la halo asaun ruma ba keixa ne’ebé iha, bazeia ba Lei 7/2004. Keixas 234 maka PDHJ simu iha tinan 2009 hala’o hotu liu husi prosesu Avaliasaun Preliminária (AP). Halo avaliasaun preliminária ba keixas sira ne’e liu husi sorumutu entre Provedor, Provedores-Adjuntus no Directores sira hodi halo avaliasaun preliminária. Liu husi prosesu avaliasaun preliminária maka, Provedor bele fóti medidas seluk bainhira nia haree katak iha remediu adekuadu, efetivu ka izentu, nia bele limita nia intervensaun hodi haruka keixas hirak ne’e ba autoridades kompetentes. Se Provedor fóti medidas ne’e nia espera institusaun relevante atu bele halo prosesu no hakotu tuir instituisaun ne nia kompeténsia ho responsibilidade, depois atu fó fali infórmasaun ba PDHJ kona-ba rezultadu prosesu ne’e. Husi keixas 234 ne’ebé remata ona prosesu AP, keixas 92 Provedor konsidera katak keixas hirak ne’e la tama iha Provedor nia jurisdisaun laran, (laos competensia PDHJ nian), nune, Provedor taka, maibe husu ba kesar nain sira atu ható sira nia problema ba instituisoens nebe competentes atu rezolve sira nia problema, no keixas 142 maka tama iha Provedor nia jurisdisaun atu kontinua prosesa.

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

200

PDHJ Central Dili

PDHJ Regiaun Oecusse

PDHJ Regiaun Maliana

PDHJ Regiaun Baucau

PDHJ Regiaun Maubise

Relatoriu anual 2009 41

Kazus nebe la tama iha competénsia Provedor nian por ejemplo kazus krime, hanesan ema baku malu, insulta malu, problema fén ho lain, ou kazus ruma nebe tama ona iha Tribunal sei iha prosesu nia laran ou hakotu ona. Husi 142 keixas ne’ebé tama iha jurisdisaun, depois de prosesu, iha kazus 50 ne’ebé Provedor determina atu refere ba institusaun seluk tuir Artigu 37, Lei 7/2004. Husi kazus 50 ne’e, 11 PDHJ haruka ba PNTL, kazus 3 ba Ministériu Solidariedade Sosial , kazus 5 ba Ministerio da Educação, kazus 1 refere ba Ministeriu Públiku, kazus 16 ba Ministeriu Justisa / DNTP , 1 ba Administrador Distritu Dili, kazus 8 refere ba Secretariu Estadu Profesional e Emprego (SEFOPE) , keixas 2 refere ba Secretariu Estado dos Antigos Combatentes, kazu 1 ba Secretariu Estado Juventude e Desportu, keixa 1 ba Komisaun Funsaun Públiku no keixa 1 ba Obras Públikas . Além de kazuss ne’ebé PDHJ haruka ona ba instituisaun sira seluk, iha kazus hamutuk 93 maka PDHJ halo prosesu investigasaun. Kazus sira ne’e iha 46 kona-ba alegasaun violasaun direitus humanus, kazus 32 governasaun la di’ak no kazus 15 alegasaun korrupsaun. Ho kazus 50 ne’ebé refere ona ba instituisaun seluk, Provedor deside atu arkiva tanba kazus hirak ne’e institusaun seluk maka halo ona prosesu. PDHJ hein relatóriu no informasaun husi instituisaun hirak ne’ebé simu ona kazus sira ne’ebé PDHJ refere ona ba sira. Iha tinan 2009, PDHJ halo fali mudansa ba prosesu avaliasaun preliminária liu husu Komisaun Jestaun Keixa ( KJK ) atu aselera prosesu ne’e. Alende ne’e, Provedor mós bele kontrola prosesu no estatutu keixas no kazu ne’ebé maka iha ona prosesu investigasaun hodi garante katak keixas no kazus hirak ne’e hetan atensaun no Provedor fó duni ninia atensaun tomak atu bele satisfas sidadaun sira nia ejizénsia, hato’o duni ba órgauns kompetentes no hetan atendimentu di’ak.

Relatoriu anual 2009 42

50%

34%

16%

Direitos Humanos

Boa-Governasaun

Anti-Korrupsaun

KAPITLU 5 Investigasaun Depois PDHJ hato’o tiha karta notifikasaun ba kesar nain sira tuir kompeténsia PDHJ nian, PDHJ hala’o kedas etapa tuir mai ba kexas sira ne’e mak tama iha mandatu PDHJ nian. Keixas sira nebe deside ona liu husi KJK, atu investiga, transforma ona ba kazus, ne’ebé garante iha Estatutu PDHJ nian Lei No 7/2004 tuir artigu 23. Iha artigu refere hateten katak liu husi investigasaun mak bele determina katak kazus sira ne’e iha duni evidénsia atu kontinua halo prosesu, no bainhira laiha evidénsia kazus sira ne’e bele taka.

5. 1 Investigasaun ba Kazus Husi total keixas ne’eb’e PDHJ simu iha tinan 2009, depois de prosesu avaliasaun preliminária, iha kazus 93 ne’ebé Provedor determina atu halo investigasaun. Keixas sira ne’e kompostu husi kazus 46 kona-ba alegasaun violasaun Direitus Humanos, 32 alegasaun governasaun ladi’ak, no 15 alegasaun korrupsaun. Grafiku 4, investigasaun ba kazu tuir area mandatu

Husi kazus 46 ne’ebé hetan alegasaun violasaun direitus humanus kazu 17 remata ona prosesu investigasaun no halo ona rekomendasaun ba órgauns ne’ebé kompetentes. Kazu 1 taka depois de investigasaun tamba kesar nain husu atu retira ho razaun katak sira rezolve no dame malu ona no kazu 28 iha prosesu investigasaun nia laran.

Kazus 32 ne’ebé hetan alegasaun governasaun la di’ak, kazus 6 remata ona liu husi prosesu mediasaun , kazu 7 rekomenda ona ba Ministerius kompetentes no kazu sira seluk iha posesu investigasaun.

Relatoriu anual 2009 43

Entretanto hafoin promulgasaun Lei KAK nian, PDHJ liu husi Dirasaun Nasional Anti-Korupsaun kontinua prosesu kazus hotu ne’ebé regista ona no mos kazus ne’ebé tama iha tinan 2009. Prosesamentu ba kazus sira iha tinan 2009, la’os deit ba kazus ne’ebé rejista iha tinan 2009, maibé halo mos prosesamentu ba kazus pendentes husi tinan 2006-2008 nian. Nune’e keixas 22 ho indikasaun korupsaun ne’ebé tama iha tinan 2009 nia detalhes husi prosesu ita hare iha grafiku tuir mai: Grafiku 5, prosesu keixa indikasaun korrupsaun

Detalhes kompleto ba prosesu Keixas ne’ebé DAC prosesa hahu 2005-2009 hanesan iha tabela tuir mai:

Tinan Total keixa

Prosesamento Final Iha prosesu

Rekomenda Taka Refere Inv./pendente Esbosu 2005 2 1 1 0 0 2006 10 7 3 0 0 2007 17 5 11 0 1

IP-2007 17 8 8 0 0 1 2008 40 13 17 1 8 1

IP-2008 1 0 0 0 1 2009 22 4 9 1 8

IP-2009 1 0 0 0 1 Total 110 38 49 2 19 2

Persentagen Prosesu (Final ona no sei Iha Prosesu laran) ba keixas hahu tinan 2005-2009 ne’ebé Diresaun Nasional de Anti Corrupção prosesa hanesan ita hare iha grafiku tuir mai:

4

9

1

8

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Rekomenda

Taka

Refere

Sei iha prosesu laran

Numeru Prosesamentu Keixa 2009

Relatoriu anual 2009 44

Grafiku 6. Percentagen prosesu keixa ba alegasaun KKN

Tuir alegasaun ba keixas hirak ne’e maioria kona-ba prosesu tenderizasaun ba projetu no aplikasaun fonte uniku ba kompañia ne’ebé la tuir kritériu ne’ebé hakerek ona iha regra jerál aprovizionamentu nian. Alegasaun hirak ne’e mós hasoru Ministériu Agrikultura no Ministério Estatál relasiona ho Fundu Dezenvolvimentu Comunitária (FDC) ne’ebé la’o la dun di’ak tanba falta de kontrolu husi Ministériu Agrikultura, falta de transparénsia ne’ebé tuir alegasaun katak, pratikadu husi xefe sucos. Em jerál PDHJ hetan kooperasaun di’ak husi ema sira ne’ebé PDHJ bolu atu aprezenta aan ba PDHJ liu husi audiénsia iha PDHJ kona-ba investigasaun ba kazu. PDHJ mós hetan kolaborasaun di’ak husi ema barak ne’ebé Provedor husu sira atu entrega dokumentus ba PDHJ. Maibé iha ema balun seidauk halo kooperasaun ho Provedor. Ne’e hatudu katak iha violasaun bo’ot ba Estatutu PDHJ nian, Artigu 48 no Artigu 49 Lei 7/2004 ne’ebé fó rai-kuna (aplika multa) ba ema sira ne’ebé la koopera ou la kumpri konvokatório husi Provedor. Atu refórsa liu tan kooperasaun husi parte seluk ho Provedor, PDHJ sei servisu hamutuk ho Governu atu dezenvolve regulamentu ida kona-ba oinsá atu refórsa Artigu rua ne’e. Provedor mós atu halo asaun seluk – porezemplu fó mós kópia konvokatório ba funsionárius públikus sira nia Ministru – hodi refórsa kooperasaun ho PDHJ. Alende PDHJ halo investigasau ba kazus ne’ebé maka simu iha tinan 2009, PDHJ mos kontinua halo investigasaun ba kazus pendentis husi tinan kotuk nian. Maske ho rekursus ne’ebé limitadu maibé PDHJ halo esforsu nafatin. Esforsu ne’e hatudu katak iha tinan 2009 nia laran PDHJ hasai relatóriu investigasaun no rekomendasaun lubun ida, maka hanesan Divizaun Boa Governasaun hasai rekomendasaun hamutuk 7 no taka kazu 4, Divizaun Direitus Humanus hasai rekomendasaun 24 , taka kazu 17 no Anti Korupsaun hasai rekomendasaun 8 no taka kazu 5.

Final ona 89

81%

Sei Iha Prosesu laran

2119%

Percentagen Prosesu 2005- 2009

Final ona

Sei Iha Prosesu laran

Relatoriu anual 2009 45

Direitos Humanos Governasaun la di'ak Anti-Korrupsaun

1 1 1

5.2. Investigasaun bazeia ba inisiativa Provedor Alende simu keixas husi populasaun hamutuk keixas 234 , tuir Artigu 35, Estatutu Provedor nian, Lei 7/2004, Provedor bele loke investigasaun bazeia ba nia inisiativa rasik. Iha tinan 2009, Provedor loke ona investigasaun ba kazu inisiativa Provedor hamutuk 3. Ne’e inklui kazu 1 alegasaun korrupsaun, kazu 1 kona-ba alegasaun violasaun direitos humanos no kazu 1 kona-ba alegasaun administrasaun la di’ak. Respondentes ba kazu hirak ne’e maka hanesan MTCI, MSS, no PNTL.

Grafiku 7, kazu bazeia ba inisiativa Provedor

Husi kazu inisiativa ne’e, Provedor kompleta ona investigasaun ba kazu 1 – kona ba administrasaun ladi’ak. Kazu 1 Provedor deterimina atu halo akompanhamentu de’it tamba kazu refere prosesa hela iha tribunal, no kazu ida iha hela prosesu investigasaun.

5. 3. Lia Menon husi Rezultadu Investigasaun kazus

Husi kazus 93 nebe Provedor determina atu halo investigasaun, iha rezultadu hatudu katak kazus 36 maka remata ona investigasaun; 13(sanulu resin tolu) kona-ba governasaun la di’ak, 17(sanulu resin hitu) kona-ba violasaun direitus humanos, no korrupsaun kazus 6 (neen). Kazus restu sei iha hela prosesu investigasaun. Husi kazus ne’ebé maka remata ona, kazus 4(haat) – kona-ba alegasaun korrupsaun – Provedor la hetan evidénsia fórte. Entaun la iha possibilidade atu Provedor kontinua fóti asaun. Kazu haat ne’e Provedor taka tiha ona.

Relatoriu anual 2009 46

Kazu 2(rua) seluk kona-ba alegasaun korrupsaun Provedor hetan indikasaun iha duni korrupsaun no Provedor haruka ba Ministériu Públiku no Ministériu ne’ebé maka involve. Husi kazu rua ne’e, kazu ida, Provedor hetan ona informasaun ba nia implementasaun rekomendasaun. Kazu Sanulu Resin Hitu – kona-ba alegasaun violasaun direitus humanus husi FSI no UNPOL - Provedor hetan indikasaun katak iha duni violasaun, maibé Provedor la iha kompeténsia atu ivestiga hasoru membros FSI no UNPOL, nune, Provedor haruka ba FSI no UNPOL atu fóti medidas tuir prosedimentu internu sira nian. Ho kazu ne’e PDHJ laran kontente tanba hetan kolaborasaun di’ak husi FSI no UNPOL fó infórmasaun fali ba PDHJ kona-ba saida maka sira halo tiha ona atu refórsa responsibilidade ho ema ne’ebé responsável ba kazu ne’e. No kazu seluk PDHJ hato’o ona ba Ministérius kompetentes. Kazu 7 (hitu) – ho alegasaun governasaun ladi’ak – PDHJ hetan indikasaun katak alegasaun ne’e loos, no haruka tiha ona rekomendasaun ba Ministériu kompetente. Maibé Provedor seidauk simu infórmasaun kona-ba implementasaun rekomendasaun PDHJ nian. Iha kazus 6 (nen) rezolve liu husi prosesu mediasaun. PDHJ haree katak rekomendasaun Relatoriu Final Investigasaun ne’ebè Provedor haruka ba instituisaun ka órgaun kompetente, balun implementa duni. Ministériu hirak ne’ebé maka implementa ona rekomendasaun balun Provedor nian, maka hanesan Ministériu Públiku, EDTL Maliana, INAP no Ministériu dos Recursos Minerais Naturais e Politika Enerjétika. Maibé institusaun barak maka la fó infórmasaun ba PDHJ, no ida ne’e sai preokupasaun boot ba PDHJ.

Ezemplu Kazu ne’ebé PDHJ investiga Kazu PDHJ ho inisiativa rasik halo investigasaun kona-ba alegasaun violasaun (la halo tuir) ba rezime juridiku aprovizionamentu nian iha prosesu sosa kareta 65 ba Parlamentu nasionál. Iha prosesu ne’e nia laran hetan difikuldades tebes atu hetan dokumentus husi ofisial sira ne’ebé iha ligasaun ba prosesu tomak ba asuntu ne’e. Iha inisiu tinan 2009 bankada balun iha PN ofisilamente hato’o keixa ba PDHJ ho asuntu hanesan. Nune’e keixa ne’e ofisialmente rejista ho numeru ref. 003/09/AC. Prosesu bele dehan naruk mos tanba funsionarios públikus ne’ebé konsidera hanesan respondente bolu toó dala rua dala tolu foin komparese iha PDHJ nia oin. Nune’e mos wainhira husu dokumentu. Iha kazu ida ne’e, la’ós deit funsionarios públikus no kompanhias sira mak la dun hatudu kolaborasaun, maibé membros Governo rasik, hanesan autoridade máximu husi instituisaun respondente, la hatudu sira nia boa vontade atu kolabora ho Provedoria hodi loke lia los ba públiku. Kompanhias balun ne’ebé Provedoria konsidera iha ligasaun metin ho alegasoens ne’ebé kesar nain sira hato’o sente tauk atu hateten lolos, saida mak akontese, ho razaun sira mos hetan presaun husi ema altu nivel balun wanhira sira koko koalia ba públiku ou sira tauk atu ko’alia lolos, tanba sei iha implikasaun ba sira wainhira iha fali tenderizasaun ba projetos ruma iha futuru. (AC)

Relatoriu anual 2009 47

KAPITLU 6 Kooperasaun Nasionál no Internasionál Kooperasaun Nasionál

PDHJ nia devér atu halo kooperasaun ho instituisaun sira seluk ne’e hatuur ona iha Lei númeru 7/2004 estatutu PDHJ Artigu 33, katak PDHJ nian iha devér atu mantein ligasaun metin ho instituisaun sira seluk. Bazeia ba baze legal ne’ebé iha PDHJ nu’udar instituisaun Nasional direitos humanos ne’ebé iha knaar hodi proteje no promove direitus humanos no promove governasaun di’ak no kombate korrupsaun, presiza tebes halo kooperasaun no servisu hamutuk ho entidades seluk. Ko’oeprasaun hirak ne’e iha duni nesesidade atu hala’o kooperasaun di’ak ho Estadu no Governu, ajénsia sira no NGOs. Nune’e mos atu proteje direitus humanos no hametin governasaun di’ak ne’e interese ba Estadu tomak ne’e duni governu no ajénsia seluk mós tenke koopera di’ak ho PDHJ. Iha parte kooperasaun nasional durante tinan 2009 PDHJ hametin nafatin koperasaun hamutuk ne’ebé PDHJ establese ona iha tinan kotuk. Kooperasaun servisu hamutuk ne’ebé establese ona ho instituisaun sira mak hanesan Human Rigths Trantisional Justice (HRTJS), Ministériu Públiku, NGO Nasionais iha Distritos hodi hari’i Rede monitorizasaun iha Distritos atu servisu hamutuk iha área monitorizasaun ba Dela Detensaun Polisia, Prizaun kona-ba violasaun direitos humanos husi atuasaun autoridades públikus.

Kooperasaun Internasionál

Iha tinan 2009, PDHJ hetan kooperasaun di’ak husi Instituisaun Nivel Internasionál no Rejionál sira. Liu husi relasaun di’ak ne’e iha tinan 2009, PDHJ hetan oportunidade iha nivel internasionál hodi partisipa iha enkontru ne’ebé realiza iha nasaun estranjeiru. Husi oportunidade ne’e PDHJ bele aprende esperiénsia balun husi nasaun seluk hodi hametin estándar servisu PDHJ nian.

Iha loron 23 de Março 2009, Provedor participa iha International Coordinating Committee Meeting(ICC) ba Sessaun 23 iha Genebra hamutuk ho membros ICC tomak.

Relatoriu anual 2009 48

Iha loron 27-29 de Abril de 2009, PDHJ hetan konfiansa husi ICC atu reprezenta membros Instituisaun Nasional Direitos Humanos iha Rejiaun Asia Pacifico, APF atu ba fahe experiencia konaba servisu PDHJ nian ho Paises Pacificos iha Regional Meeting of Pacific States iha Samoa.

Iha loron 17-19 de Junho de 2009, Provedor halo vizita ba Indonesia, hasoru malu ho Komnas Ham Indonesia nian, Komisaun Kombate Korrupsaun Indonesia nian (KPK), no mos NGOs Elsam ba área direitos Humanos no Indonesia Procurement Watch (IPW) hodi buka dalan atu servisu hamutuk.

Iha loron 6-10 de Julho de 2009, PDHJ, ne’ebé reprezenta husi Provedor-Adjunto ba área Boa Governasaun, participa iha 12th Annual Meeting Asia Pacific Group konaba Money Laudering iha Brisbane, Australia

Iha loron 28 de Julho de 2009, PDHJ aprezenta Relatório ba Comité CEDAW iha Nova Yorke kona-ba isue diskriminasaun hasoru Feto iha Timor-Leste.

Relatoriu anual 2009 49

Iha loron 3-6 de Agosto de 2009, PDHJ participa 14th Annual Meeting ba Instituisaun Nasional Direitos Humanos APF nian iha Amman, Jordania;

Iha loron 26-30 de Outubro de 2009, funcionario PDHJ nian participa iha Annual Partnership Program (APP) ba Instituisaun Nasional Direitos Humanos iha Seoul, Korea do Sul.

Iha loron 2-5 de Novembro de 2009, Provedor participa iha 11th Asian Ombudsman Association Conference iha Bangkok, Thailandia.

Iha loron 11-13 de Novembro de 2009, Provedor participa iha 6th Annual Meeting of ASEAN NHRIs Forum iha Yogyakarta, Indonesia

Iha loron 20-23 Dezembru 2009 Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça (PDHJ) hetan primeira vizita husi KOMNAS HAM RI no konkorda atu establese komisaun konjunta. atu halo monitorizasaun ba relatoriu husi CAVR no CVA nia implementasaun.

Relatoriu anual 2009 50

Iha loron 31 Outubro to’o 21 Novembru 2009, Dr. Silverio Pinto Baptista, Adjunto Provedor partisipa iha enkontru kona-ba Internasional Vizitor Lidership iha Estadus Unidos Amerika. Atividade ne’e organiza husi United States Departement of State Bureau of Education and Cultural Affairs. Objetivu husi programa ne’e atu komprende issu kona-ba direitos humanos, direito sosial polika iha Estadus Unidos Amerika no politíika nasaun estrangeiro sira nian. Atu ezamina funsaun no servisu organizasaun ho issus monitorizasaun direitos humanos iha estrangeiro no nasaun laran. Nune’e mos atu enkoraja kooperasaun internasional ba protesaun direitos humanos no fó apresiasaun ba Estadu Unidos konaba issue étniku, kultural, relijiosa no aleijadus no kontribuisaun ba Estadus Unidos, sosiadade no sistema politika.

Relatoriu anual 2009 51

KAPITLU 7 7. PDHJ nia Dezenvolvimentu Institusional 7. 1 Dezenvolvimentu Rekursus Humanus Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça nia kuadro pesoal ba tinan sivil 2009 aumenta 20 pessoas nune’e total número pesoal iha tinan ida ne’e hamutuk 66 pesoas ne’ebé atribuido tuir organigrama aprovado ba ano fiscal ida ne'e. Aumenta pesoal 20 ne’e reforsa tan ekipa investigasaun iha Diresaun Nasional Direitus Humanus, Diresaun Nasional Boa Governasaun no Diresaun Nasional Anti Korupsaun nune’e mos kolokasaun pesoal balun ba iha Unidade Aprovizionamentu Desentralizadu no pesoal balun ba iha Sede Regional 4 iha parte Leste, Oeste, Sul no Rejiaun Autónoma Oecusse. Nune'e funsionárius PDHJ nian ba Anu Sivíl 2008 nian mak hanesan tuir mai ne’e: Perfíl de Funsionárius [Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça]

L1 L2 L3 L4 L5 L6 L7 Total

Permanente Actual 0 0 1 5 3 2 0 11

Permanente não recrutado

0 0 0 0 0 0 1 1

Total Permanente 0 0 1 5 3 2 1 12

Temporário Actual 4 10 9 22 9 0 0 54

Temporário nao recrutado

0 0 0 3 0 0 0 4

Total Temporário 4 10 9 22 9 0 0 54

Apontamento Politica 0 0 0 0 0 0 0 0

Total 4 10 10 27 12 2 1 66

Hanesan instituisaun direitus humanus nian iha komitementu bo’ot atu asegura nafatin balansu jéneru no hasa’e feto nia pozisaun iha PDHJ. Husi númeru funsionáriu 66 koloka tuir diresaun hanesan tuir mai ne’e :

No. Diresaun Feto Mane Total

1. Administrasaun no Finansas 10 13 23

2. Governasaun Di’ak 3 6 9

3. Direitus Humanos 6 6 12

4. Anti Korrupsaun 2 6 8

5. Asisténsia Públika 2 0 2

6. Regional Baucau 0 2 2

7. Regional Maliana 0 2 2

8. Regional Ainaro (Maubisse) 0 2 2

9. Rejiaun Otónoma Oekusi 0 2 2

Total 23 39 62

Relatoriu anual 2009 52

Husi total funsionáriu feto nain 23, nain 2 mak tuur iha nivel 5, nain 13 mak tuur iha nivel 4, nain 6 mak tuur iha nivel 3, nain 1 mak tuur iha nivel 2 no nain 2 mak iha nivel 1. Husi númeru ida ne'e ida mak tuur iha pozisaun diretora ba area Anti Korrupsaun no ida mak nomeado hanesan xefe departamentu ba Planu no Finansas. Iha vaga 4 mak mamuk fali tamba funsionárius nain 4 mak rezigna-an tamba sira hetan pozisaun foun ne’ebé permanente iha Ministério seluk. PDHJ mós rekoñese katak feto nia promosaun iha servisu fatin importante maibé nia rekoñese mós katak iha obstáklu real ne'ebé feto sira iha Timor Leste hasoru atu hetan asesu ba edukasaun no servisu. Iha tinan ida ne’e mos, PDHJ etabelese tiha ona nia sede regional tuir plano estratéjiku PDHJ nian atu bele responde nesesidades komunidade sira iha Distritus, Sub-Distritu, sukus no aldeias sira atu sira bele asesu ba justisa liu husi PDHJ nia mandatu atu proteje no promove direitus humanus, promove governasaun diak no kombate korrupsaun ho kondisaun minima nebe PDHJ iha.

7. 2 Treinamentu ba Pesoál

Treinamentu PDHJ nia pesoál sira mak hanesan tuir mai ne’e :

Kapasitasaun ba pesoal PDHJ nian sai nafatin prioridade iha tinan 2009, ne’e duni PDHJ iha 2009 halo planu kapasitasaun tantu finansiamentu husi orsamentu jeral estadu nian no mos husi parseirus dezenvolvimentu sira hanesan UNDP( OHCHR).

Treinamentu Externu ba pesoal PDHJ iha estrangeiru mak tuir mai ne’e:

Iha loron 26 fulan Janeiro de 2009, Provedor participa treinamento semana ida iha Cabo Verde, cidade da Praia konaba branqueamento de capitais (money laundering) hamutuk prokuradores Timor-Leste nain 2 nomos ho paises de lingua portuguesa sira seluk.

Iha loron 7-15 Fevreiru 2009 PDHJ nia funsionariu nain 1 tuir treinamentu kona-ba Anti Korupsaun iha (MACCA) Malaysia. Treinamentu ne’e finansia husi Finland Aid.

Iha loron 20-24 Abríl funsionáriu PDHJ nain 5 tuir treinamentu kona-ba National Human Rights Institutions and International human rights system iha Manila-Filipina. Treinamentu refere finansia husi APF (Asia Pacific Forum)

Iha loron 9-14 Maiu 2009 funsionáriu PDHJ husi Diresaun Nasionál Anti-Korrupsaun tuir treinamentu kona-ba Korrupsaun iha Malázia. Treinamentu ne’e finansia husi Finland Aid.

Relatoriu anual 2009 53

Iha fulan juñu funsionáriu PDHJ nain ida husi Diresaun Nasionál Direitos Humanos tuir

treinamentu kona-ba metodologia Partisipativu iha treinamentu iha Kanadá.

Treinamentu ne’e finansia husi Equitas Kanada no UNDP.

Iha fulan Jullu 2009, funsionáriu PDHJ ema nain 2 husi Diresaun Nasionál Direitos

Humanos tuir treinamentu kona-ba prevensaun genocide iha Polónia. Treinamentu ne’e

finansia Raphael Lemkin Center Polónia no Governu Timor-Leste

Iha fulan Outubru 2009 funsionáriu PDHJ husi Diresaun Nasionál Direitos Humanos tuir

treinamentu kona-ba Trabalhadores Migrantes iha Korea do Sul. Treinamentu ne’e

hetan apoiu orsamentu husi Korea do Sul no Governu Timor-Leste.

Iha fulan Agustu funsionáriu PDHJ husi Diresaun Nasionál Direitos Humanos partisipa iha

treinamentu kona-ba Mekanizmu Internasionál iha Geneva. Treinamentu ne’e finansia

husi Projetu UNDP ba PDHJ.

Iha fulan jullu 2009, funsionáriu PDHJ husi Diresaun Nasionál Direitos Humanos tuir

treinamentu kona-ba Kondisaun Direitus Humanus em Geral iha Thailand. Treinamentu

ne’e hetan tulun orsamentu husi projeitu UNDP ba PDHJ

Iha fulan Jullu funsionáriu PDHJ husi Diresaun Nasionál Direitus Humanus tuir

treinamentu kona-ba Oinsa Advogadu atu uza Mekanismu Internasional iha ELSAM-

Jakarta Indonesia. Treinamentu referee finansia husi governu Timor-Leste

Iha loron 7 to’o 11 fulan Setembru 2009 funsionariu PDHJ nain 2 tuir treinamentu kona-ba Mangementu bibleoteka no resourse iha Bangkok-Thailandia. Programa ne’e organiza husi Raoul Wallenberg Institute of Human Rights Humanitaria Law, Social Development, Faculty of Graduate Studies, Mahidol University no hetan assistensia husi Instituisaun Nasional Direitos Humanos Asia Pacific Forum (APF) no suporta financial husi Swedish International Development Cooperation Agensy (SIDA).

Relatoriu anual 2009 54

Iha loron 14-18 Setembru 2009 staff husi Diresaun Nasionál Direitos Humanos, Boa-Governasaun no Anti-Korrupsaun halo Study Tour ba ADC no Ombudsman NT Darwin, konaba prosesu mediasaun no konsiliasaun, ne’ebé finansia husi Projetu UNDP ba PDHJ.

Iha loron 5-16 Outubru 2009 funsionariu PDHJ ema nain ida tuir treinamentu kona-ba “Equal Status and Human Rights of Women iha Shout East Asia iha Phone Pehn Cambodia. Treinamentu ne’e organiza husi Raoul Wallenberg Institute no Humanitarian Law (RWI) no Gender and Development for Cambodia (GAD/C) ne’ebé finansia husi Swedish International Development Cooperation Agency (SIDA).

Iha loron 11 to’o 17 Outubru 2009 staff husi Diresaun Nasionál Administrasaun no Finansas tuir treinamentu kona-ba akuntablidade iha instituisaun YOGYA EXECUTIVE SCHOOL “YES”, iha Yogyakarta-Indonezia ne’ebé finansia husi governu Timor-Leste.

Iha loron 14 to’o 25 fulan Outubru 2009 staff nain 3 husi Diresaun Nasionál Direitos Humanos no Administrasaun no finansas tuir treinamentu kona-ba Publik speaking iha instituisaun YOGYA EXECUTIVE SCHOOL “YES”, iha Yogyakarta-Indonezia ne’ebé finansia husi governu Timor-Leste.

Iha loron 23 Novembru to’o 03 Dezembru 2009 funsionáriu PDHJ husi Diresaun Nasional Boa-Governasaun no Regiaun Baucau tuir treinamentu kona-ba Direitus Humanus iha Bangkok-Thailandia finansia husi Asia Pasifik Forum (APF).

Treinamentu Internu ba pesoal PDHJ ne’ebé hala’o iha rai laran mak hanesan tuir mai ne’e:

Iha loron 8 Fulan Abríl to’o Maiu 2009 funsionáriu Diresaun Anti-Korrupsaun tuir treinamentu kona-ba Ezersisiu Peskiza ba Ministériu ne’ebé apoiu husi MSD.

Relatoriu anual 2009 55

Iha loron 22-30 fulan Juñu 2009 staff husi Diresaun Anti-Korrupsaun tuir workshop kona-ba rezultadu peskiza hetan apoiu husi MSD.

Iha loron 6-28 Jullu 2009 staff PDHJ husi Diresaun Nasional Boa-Governasaun tuir treinamentu konaba Mediasaun no Konsiliasaun. Treinamentu ne’e hetan finansiamentu husi Projeitu UNDP (OHCHR).

Iha loron 6-22 Jullu 2009 staff husi Diresaun Nasionál Anti-Korrupsaun tuir treinamentu kona-ba administrasaun públiku, management, mediasaun no konsiliasaun iha INAP Komoro Dili ne’ebé hetan tulun husi MSD.

Iha loron 3 fulan Agostu 2009 funsionáriu husi Diresaun Nasionál Anti-Korrupsaun tuir treinamentu kona-ba hakerek dokumentu no file dokumentu iha INAP Komoro Dili apoiu husi MSD.

Iha loron 7-24 Setembru 2009 staff PDHJ husi Diresaun Nasional Boa-Governasaun tuir treinamentu kona ba Administrasaun Publiku iha INAP Komoro Dili ne’ebé finansia husi governu Timor-Leste.

Loron 12-24 Outubru 2009 staff PDHJ husi Diresaun Nasional Boa-Governasaun no Anti-Korrupsaun partisipa iha treinamentu kona-ba Mediasaun iha Hotel Sanan Rai Dili ne’ebé organiza no finansia husi GTZ.

Iha Loron 21-26 Setembru 2009 funsionárius PDHJ husi Diresaun Nasional Direitos Humanos, Boa-Governasaun no Anti-Korrupsaun partisipa iha treinamentu kona-ba Mediasaun no Konsiliasaun iha Australia ne’ebé finansia husi projeitu UNDP (OHCHR).

Loron 9-20 Novembru 2009 funsionárius PDHJ husi Diresaun Nasional Boa-Governasaun partisipa iha treinamentu kona-ba Mediasaun Avansadu iha Hotel Turizmo Dili ne’ebé organiza husi GTZ.

Iha loron 5-12 de Setembro de 2009, funcionários PDHJ balun tuir treinamento kona-ba trabalhadores imigrantes no “Diplomacy Training Program iha Comoro;

Relatoriu anual 2009 56

7. 3 Vizaun Jerál Kona-ba Finansas Orsamentu Estadu iha tinan 2009, ba PDHJ hamutuk $ 869,000.00. Orsamentu ne’e aloka ba agrupamentu tolu (3) hanesan Salários e Vencimentos, Bens e Servisus no Capital Menor .

Verba Orsamental 2009

Rubrika Verba orsamental 2009 ($ 000)

Verba suplementar ($ 000)

Total ($ 000)

Salários e Vencimentos

284 N/A 284

Bens e Serviços 517 N/A 517

Capital Menor 68 N/A 68

Capital Desenvolvimento

N/A N/A N/A

Transferências N/A N/A N/A

Total 869

869

PDHJ halo nia jestaun orsamentu ida ne'e ho responsabildade. Responsablidade PDHJ nian ne’e bele haree iha ezekuta orsamentu to'o 85 %, Salários e Vencimentos 85%, Bens e Serviços 81 % ,no Capital Minor 211 % tamba PDHJ halo transferênsia entre rúbrika husi Bens e Serviços ba Capital Menor ho montante $ 67,855.00 hodi hola tan kareta Mitsubishi Triton 2 hodi suporta servisu investigasaun nian no la reorsamenta rubrika ruma ba OGE 2009. Ho ejekusaun ne'e PDHJ hatudu tiha ona ba Governu katak Instituisaun ne'e bele ezekuta ninia orsamentu ho di’ak. Maibé fundus ne’ebé PDHJ simu liu-liu ba rúbrika salários no vensimento atu rekruta tan funsionárius no capital menor sub rúbrica compra de veiculos la sufisiente hodi hala’o aktividades hotu tuir mandatu PDHJ nian ho efetivu. Impaktu husi ne'e mos ita bele haree klaru husi informasaun kona ba keixas ne'ebe PDHJ simu, barak liu sei hato’o husi komunidade iha Dili no oi-tuan deit mak husi ema husi Distritus seluk. Tamba ne'e, iha submisaun ba orsamentu ano sivil 2009, PDHJ husu orsamentu hamutuk $ 869,000.00. PDHJ husu orsamentu bo'ot atu bele aumenta atividades tuir mandatu PDHJ no tuir planu estratéjiku PDHJ nian. Proposta orsamentu ida ne'e aprova no bele rekruta tan funsionárius hamutuk 20 hodi resforsa tan servisu investigasaun no administrasaun no mós atu bele koloka ba rejiaun haat pelu menus pesoál nain rua kada rejiaun.

7. 4 PDHJ nia Planu Estratéjiku

Iha tinan 2009, PDHJ komesa ona implementa Planu Estratéjiku PDHJ nian ne’ebé aktividades balun hatama ona ba planu aksaun anual 2009 ba Orsamentu Jeral Estadu 2009 nian. Prosesu atu harii planu ne’e komesa iha tinan 2006 ho inklui konsulta barak ho parte seluk fora de PDHJ.

Relatoriu anual 2009 57

PDHJ nia prioridade estratéjiku haat determina ona iha Planu Estratéjiku hanesan : Edukasaun no hasa'e Konxiensia , Harii Kapasidade no programa ne’ebé efetivu ho Inisiativa ba Grupu Vulnerável no kbit laek.

Objetivu ba dala uluk mak atu promove kultura governasaun no direitus humanus ninian iha nasaun ne’e no hasa’e komunidade nia fiar ba administrasaun ida ne’ebé loos, liu husi edukasaun no konxiénsia aas. Prioridade ida-ne’e iha seksaun prinsipál rua: (1) autoridades públikus no Governu nian no (2) públiku tomak. Kona-ba autoridades públikus no Governu nian, primeiru objetivu ne’ebé identifika ona mak atu muda fórma oinsá autoridades sira-ne’e haree no hala’o sira-nia mandatu no responsabilidade. Sidadaun normal bele senti kbiit laek atu trata violasaun direitus humanus ka fóti problema governasaun diretamente ba autoridades sira-ne’e tanba diferénsa ida ne’ebé la’ós apropriadu ka tanba esperiénsia hatudu ba sira katak keixa la manan buat ida. Edukasaun no konxiénsia aas bele sai hanesan parte solusaun ninian.

Prioridade ba dala rua mak atu hasa’e kooperasaun hodi bele dezenvolve sistema sira ne’ebé abranjente no tulun malu ho rede ligasaun nian iha Governu no sosiedade nia laran. Prioridade ida-ne’e fóka ba mudansa sistema nian no atu haree ba violasaun direitus humanus no administrasaun ladi’ak nia abut. Provedoria sei buka fó tulun atu harii no dezenvolve mekanizmu internu iha funsaun públika atu halo prosesu ba keixas ne’ebé funsionarius sira hato’o, hodi fó protesaun ba sira hasoru reprezálias ruma tanba sira fó hatene sai korrupsaun (“protesaun ba denúnsia”), no fó apoiu atu dezenvolve kanál ida ne’ebé iha kredibilidade no klaru ba públiku atu hato’o keixa ruma kona-ba funsaun públika. Provedoria bele mós fó apoiu atu dezenvolve mekanizmu no rede koordenasaun nian iha Governu nia laran hodi hadia aspetu jerál direitus humanus no governasaun di’ak ninian. Iha nesesidade atu halo akordu kooperasaun ho órgauns públikus sira iha área operasionál ne’ebé sira-nia kolaborasaun importante tebetebes ba operasaun ne’e, hanesan Gabinete Prokurador Jerál no PNTL. Iha nesesidade atu harii relasaun servisu ida metin no konstrutivu ho NGO sira – inklui atividades konjunta. PDHJ iha ona relasaun konstrutiva lubun ida ho NGO sira. Rede nia grupu ida ikus ne’e husi rai liur – rejionál no internasionál – ne’ebé halo parte instituisaun sira ne’ebé iha mandatu hanesan ho PDHJ ninian.

Prioridade ba dala-tolu iha relasaun ho kapasitasaun no atu asegura programa sira-nia

prestasaun efetivu. PDHJ iha papel importante ida atu hala’o, nu’udar órgaun konstitusionál ida ne’ebé simu knaar atu promove administrasaun adekuada no atu investiga alegasaun kona-ba hahalok administrasaun ladi’ak ninian. PDHJ nia estrutura organizasionál tenki fó apoiu ba prestasaun servisus ida efetivu, integradu no sustentável, tuir jestaun organizasionál nia prinsípiu di’ak sira. Programa prestasaun servisus sira-nia preparasaun no prestasaun tenki hatán ba povu Timor-Leste nia nesesidade. Programa hirak ne’e labele funsiona karik laiha jestaun no sistema administrativu ida que diak no loloos. Tenki iha sistema organizasionál no jestaun báziku atu bele tetu hodi haree oinsá mak PDHJ halo manejamentu ba implementasaun no haree saida mak tenki muda ka adapta atu hadia dezempeñu. Ho liafuan badak, ita bele hateten katak ida-ne’e bele garante dezenvolvimentu organizasionál ida loloos.

Relatoriu anual 2009 58

Prioridade estratéjiku ba dala haat mak atu serbí nesesidade grupu sira ne’ebé kbit laek hanesan, feto no labarik, tanba sira iha relasaun ho direitus humanus no governasaun di’ak. Grupu sira ne’ebé laiha vantajen inklui feto no labarik no ema ne’ebé laiha kapasidade fízika ka mental, katuas no ferik sira, ema-deslokadu Internu ne’ebé hasoru dezafiu úniku iha área direitus humanus no governasaun di’ak ninian. PDHJ labele haluha sira bainhira halo nia programasaun. PDHJ buka atu integra asuntu hirak ne’ebé relevante ba ema kiak, ema vulnerável, liu-liu feto no labarik sira, iha programa ba área hotu-hotu. PDHJ sei halo mós kooperasaun ho parte interesadu sira, inklui NGO no órgaun konsultivu sira Governu ninian, atu asegura katak asuntu sira kona-ba grupu hirak ne’e sei foti beibeik no hakotu husi medidas polítikas no lejislativas ida ne’ebé di’ak no loloos.

Relatoriu anual 2009 59

KAPITLU 8 Tulun husi Parseirus de Dezenvolvimentu PDHJ iha tinan 2009, sei simu nafatin apoiu husi parseirus desenvolvimentu sira ho laran luak. Sira nia apoiu importante liu atu bele ultrapasa difikuldades balun ne’ebé PDHJ infrenta ho Orsamentu Jeral Estadu ne’ebé atribui ba PDHJ limitadu . PDHJ laran ksolok ho apoiu sira ne'e hein katak parseirus dezenvolvimentu nia involvimentu ho PDHJ iha ninia esforsu atu hari'i mekanizmu independenti ida forti kona ba responsabilizasaun.

Nasoens Unidas nia Misaun Integrada iha Timor Leste(UNMIT) UNMIT fo nafatin apoiu ba PDHJ, liu-liu kolokasaun funsionáriu nasional ida no assessora Internasional ida kona ba direitus humanus iha PDHJ, ho espesializasaun iha área Instituisaun Nasional Direitus Humanus nian. Sira nain rua fo assisténsia ba planeamentu, orientasaun no konsellu ba PDHJ, liu-liu área direitus humanus nian.

Iha 9 Desembru 2006, PDHJ assina Akordu ida ho Embaixada Finlandia nian ho valor $ 24.872.00 ho objetivu atu desenvolve no reforsa tan kapisitasaun institusional PDHJ nian. Apoiu ida ne'e kobre area tolu : Governasaun diak, direirus umanus no Anti korupsaun ho aktividades ne’ebé atu desenvolve plano estratéjiku ba governasaun diak, Direitus Humanos no anti korupsaun inklui planu estratéjiku jeral ba PDHJ, reforsa staf PDHJ nia habilidade atu responde keisas no preokupasaun sira kona ba korupsaun, violasaun Direitus Humanos, administrasaun ladiak ne’ebé konsentra liu ba treinamentu no semináriu sira. Projetu ida ne’e tamba konsentra liu ba kapasitasaun umana neduni foin remata iha Setembro 2009.

Ireland Aid Ireland Aid fo kontribuisaun hamutuk Euro 450,000 ba UNDP/OHCHR nia Projetu Konjunta atu Harii Kapasidade Direitus Humanos iha PDHJ. Apoiu ne'e fo iha tinan tolu nia laran , ho montante ida uluk liu entrega ona ba PDHJ iha tinan 2006 nia rohan. Komitmentu ba projetu Direitus Humanos ne'e indikasaun diak tebes husi apoiu ne’ebé Irlanda fo ba PDHJ.

Nova Zelándia Governu Nova Zelándia hatudu nia laran luak no fleksibilidade iha asistensia ne'ebe nia fo tinan kotuk ba PDHJ. Hanesan temi iha leten ne'eba, New Zealand Aid fo kontribuisaun hamutuk $100,000 (osan NZ) ba UNDP/OHCHR nia Projetu atu Harii Kapasidade Direitus Humanos, ba periodo tinan 3 .

Ajénsia Espanhola ne’ebe fo apoiu orsamentu $ 369,800.91 sei halao hela nia projetu atu dezenvolve kapasitasaun funsionáriu sira iha área governasaun diak nomos fo Assistênsia téknika hodi rekruta Asesores legais nasionais no internasionais ba área governasaun diak no Direitus Humanos inklui estabelesimentu biblioteca jurídica PDHJ nian.

Relatoriu anual 2009 60

Management Sciences for Development (MSD) Management Sciences for Development (MSD), ajénsia ida ne’ebé implementa Programa atu Hametin Instituisaun Justisa nian (JISP-Justice Strengthening Program) ne’ebé simu finansiamentu husi USAID, fó assistensia téknika hodi rekruta Asesór Internasionál ida hodi fó nia asisténsia iha área governasaun di’ak.

Iha kooperasaun diak entre PDHJ ho IOM (International Organization on Migration) nebe fó apoio orsamento ba ajuda aktividades monitorizasaun ba IDPs sira iha tinan 2009.

Relatoriu anual 2009 61

KAPITLU 9 PDHJ iha tinan 2010 PDHJ nia relatóriu anual ba Parlamentu Nasionál ne’e kona-ba atividades PDHJ nian ne’ebé hala’o iha tinan 2009. Maibé PDHJ hakarak fó informasaun badak kona-ba planu ho atividades iha tinan 2010. Depois de Estado Timor-Leste estabelese tiha Comissão Anti-Corrupção (CAC)iha tinan 2009, maka iha tinan 2010 PDHJ iha planu atu halo revizaun ba Lei 7/2004 konaba Estatuto PDHJ, dezenvolve Lei Orgánica PDHJ nian, halo revizaun ba Estrutura PDHJ nian, hadiak Plano Estratégico PDHJ nian no iha plano Reforsa no hametin Rekursos Humanos, liu husi formasaun no kapasitasaun, nune’e funcionários sira bele halao servisu diak liu tan, no Reforsa serviços Sede Regional nian. Atu fasilita cidadaun sira iha Sub-Distritos, PDHJ sei koloka Kaixa Keixas iha Sub-Distritos hotu, nune’e cidadaun sira lalika ba to’o iha Sede Regional ou Distritos atu hatama keixas ruma. PDHJ mos sei kontinua aumenta kampaña informasaun nian ba tinan 2010, nune’e atu hametin liu tan konhesimentu sidadaun sira nian kona-ba direitos humanos no boa governasaun. Nune mos PDHJ sei hametin kooperasaun di’ak ho NGOs Nasionais no hametin kooperasaun ho Ajénsias Internasionais no instituisoens Nasionais sira seluk hodi promove no proteje direitus humanos no governasaun di’ak iha Nasaun doben ida ne. Atividades sira mak hanesan PDHJ hala’o treinamentu ba lider komunitariu sira kona-ba governasaun ne’ebé di’ak. Iha parte direitos humanos PDHJ sei kontinua halo treinamentu ba PNTL sira kona-ba direitus humanos, partikularmente oinsa tau matan ba violénsia bazeia ba géneru, CEDAW, knaar PDHJ no seluk tan. Atu hakbesik-an liu tan ba komunidade mak PDHJ selebra loron internasional feto 8 Marsu 2010 hamutuk ho komunidade iha Welaluhu Waturberliu.

Hodi selebra loron importante ne’e PDHJ hala’o fahe informasaun ho modelu workshop ba feto sira iha área rural hanesan focal point iha Distritu Manufahi no Sub-Distritu Fatuberliu, no reprezentantes feto sucos husi Sub-Distritu seluk.

Relatoriu anual 2009 62

Objetivo husi atividade ne’e atu valoriza loron internasionál feto hanesan loron importante ba feto iha mundu tomak liu-liu feto Timor-Leste. Nune’e mós feto sira bele iha konhesimentu no bele kompriende diak liu tan kona-ba sira-nia direitu. Liu husi meios fahe informasaun ne’e ho hanoin atu fó korajen ba feto sira nia partisipasaun iha dezenvolvimentu ba vida polítika, sosiál, ekonomia no kultura iha sira nia rain. Matéria ne’ebé sei hato’o iha workshop ne’e kona-ba knaar PDHJ, direitus humanus báziku, CEDAW, violénsia bazeia ba jéneru no papél PNTL hodi fó protesaun ba vítima violénsia bazeia ba jéneru. Iha tinan 2010, PDHJ mos sei kontinua halo monitorisazaun ba situasaun geral no fatin ne’ebé espesifiku liu hanesan sella Polisia ka detensaun no prizaun. Alende monitorisazaun PDHJ nia funsionarius sira mõs sei kontinua halo investigasaun ba kazu violasaun direitus humanos no mal-administrasaun. Tinan 2010 sei iha kapasitasaun ba funsionáriuss PDHJ nian iha área direitus humanos, kapasitasaun ne’e hetan apoiu husi governu Timor-Leste rasik no agénsias Internasionais sira seluk. Atu PDHJ hala’o servisu ho di’ak liu tan no susesu presiza tebes kooperasaun ho komponentes tomak. Nune’e maka PDHJ, nu’udar instituisaun nasional direitos humanos iha duni ne’edesidade atu hala’o kooperasaun di’ak ho instituisaun seluk. Tan ne’e iha tinan 2010 PDHJ asina ona Memorandum de Entendimentu ho KOMNAS HAM RI. objetivu asina akordu ne’e

atu servisu hamutuk hodi monitoriza implementasaun Rekomendasaun CVA nian no mós

asuntu seluk ne’ebé relasiona servisu direitos humanos entre instituisaun rua, inklui mos

programa treinamentu kapasitasaun ba funsionariu PDHJ nian iha area direitos humanos.

Relatoriu anual 2009 63

KAPITLU 10 Obstáklu ne’ebé PDHJ Enfrenta PDHJ atu hetan susesu, presiza rekursus humanus no rekursus finanseirus ne’ebé sufisiente no adekuadu, no mós tenki iha apoio no kooperasaun di’ak entre instituisoens wainhira halao nia knar. Maibé durante ne’e PDHJ halao nia servisu ka aktividades sempre enfrenta difikuldades sira hanesan:

Servisu barak mak PDHJ presiza hala’o duni tuir mandatu ne’ebé iha, maibé rekursu humanus sai nafatin obstákulu ba PDHJ.

Funsionários PDHJ nian, 90% maka sei sai funsionários temporários, nebe halo funsionários sira servisu la hakmatek, no sempre buka atu sai ba instituisoens sira seluk ho estatutu permanente, PDHJ sente preokupadu no prejudikadu ho situasaun ida ne, tanba iha funsionários 5 maka sai ona ba Instituisoens sira seluk depois de hetan treinamentu iha rai laran no rai liur;

Seidauk iha Dekretu Governo kona-ba oinsa atu selu multa ba ema sira ne’ebé la marka prezensa iha prosesu investigasaun wainhira PDHJ bolu, asuntu ne’e PDHJ hato’o ona rekomendasaun ba Governo no Parlamento Nasional liu husi Relatorio anual tinan tinan maibé seidauk realiza.

Ministérius no entidades Públikus balun ne’ebé simu rekomendasaun husi PDHJ atu foti medidas disciplinares hasoru sira nia funsionários sira ne’ebé iha indisius halo mal administrasaun, konluio, nepotismu no korrupsaun. Maibé rekomendasaun sira ne’e Ministros sira la implementa, nune’e sai presedenti aat ba funsionarios sira seluk atu kontinua halo aktus de mal administrasaun, konluio, nepotismu no korrupsaun.

La dun iha kooperasaun di’ak husi Ministérius sira bainhira PDHJ presiza informasaun ruma ka dokumentus husi sira relasiona ho keixas ne’ebé tama mai iha PDHJ. Ida ne’e hatudu momós katak Ministériu balun laiha boa vontade atu kolabora no koopera di’ak atu PDHJ bele halo lalais kazus sira ne’ebé iha.

PDHJ nia funcionárius Temporáriu aumenta 20 pessoas no mós estabelese tiha ona sede regional 4 iha Baucau, Same, Maliana no Rejiaun Otónoma Oecusse maibé iha difikuladade ba espasu atu servisu liu-liu ba investigador iha Nasional, armazén atu rai património Estadu nian tamba ho nesesidades fatin ba pessoal sira mak armazén ne’ebé iha, uza fali hodi hala’o servisu no mós edefisio ba Sede Regional 3 mak sedauk iha no agora dadaun sei aluga hela komunidade nia uma hodi hala’o atendimentu publiku.

Relatoriu anual 2009 64

Ladun domina iha lingua ofisial rua (2), Português no Tetum ne’ebé Timor-Leste rekoñese ona hanesan linguas ofisial. Ida ne’e sai obstákulu bo’ot ba téknikus PDHJ nian atu hakerek ho kualidade relatóriu investigasaun ka relatóriu monitorizasaun ruma.

Menus ekipamentus atu halao servisu liu-liu iha área investigasaun nian. Ofisiais PDHJ infrenta difikuldades rekoilla informasoens ka dadus iha terrenu tanba falta de meius sufisientes hanesan laptop, kamera, Tape rekorder no kasetes, transportes no seluk-seluk tan.

Fatin servisu klót, la sufisiente atu acomoda funcionários barak, nune’e kria ambiente servisu ne’ebé la dun favorável.

Menus funsionárius iha área investigasaun atu bele prosesa lalais keisas ne’ebé tama lor-loron iha PDHJ. Kazus barak ne’ebé mak deside loke investigasaun, la bele investiga lalais tanba menus investigador no presiza ema ne’ebé graduadu husi lei nian atu bele halo análize.

Ho orsamento nebe sentralizadu, nebe fó impakto ba atividades PDHJ nian, tanaba dala barak osan sai atraza ne’ebé’e kauza implementasaun programa Diresaun la’o neneik.

Ho Rekursus Humanos ne’ebé limitadu funsionárius balun iha PDHJ halo dupla funsaun. Nune’e mós iha funcionários ne’ebé ho nivel hanesan, maibé karga de servisu la hanesan hamosu deskontentamentu iha servisu nia laran. Ho kestaun ne’e automatikamente sei hamosu ambiente servisu ne’ebé la di’ak entre funsionários sira rasik.

Orsamentu viajen ba Distritus ne’ebé la sufisiente, tanba iha Distritus sira oras ne’e folin alojamentu no hahán karun tebes. Nune’e ho orsamentu viajen ba Distritus ho montante $ 15.00 ne’e la to’o ba funcionárius sira. Nune’e funcionárius públikus sira bainhira hala’o servisu iha Distritu maibé ho orsamentu la sufisiente nune’e sira tenki ba hela ho família ho kolegas nia uma, ida ne’e sei sai risku ba sira no inpaktu ba servisu.

Recomendasoens ne`ebe PDHJ haruka ba Ministérios no Entidades Publikus atu foti medidas disciplinares hasoru sira nia funcionárius ne`ebe pratika aktus mal administrasaun, no aktus koluzaun, korrupsaun, balun foti duni medidas, maibé desizaun administrativo ne`ebe sira foti la haruka kópia ruma mai hikas PDHJ atu PDHJ bele hatene kazu hira mak iha ona folow-up husi superiores sira e kazu hira mak seidauk, atu nune`e PDHJ bele iha data estatistica konaba recomendasaun ne`ebe hasai.

Relatoriu anual 2009 65

KAPITLU 11 Lia Menon (Rekomendasaun) PDHJ nian

Rekomendasaun Jeral:

1. Husu ba Parlamento Nasional no Governo, atu bele autoriza PDHJ maneja rasik nia osan tuir regras finanseiras nian, hanesan órgaun independente, nune’e bele garante nia independénsia no nia imparsialidade, no PDHJ sei ható relatorio ba Parlamento konaba ejekusaun nia orsamento nomos submete ba auditoria externa tuir Lei 7/2004(Estatuto PDHJ)

2. Husu ba Governo atu fó atensaun no prioridade transforma funcionários temporários PDHJ nian atu bele hetan estatatus permanente, tanba durante ne husi 65 funcionários, PDHJ iha deit funcionários permanenetes 12; nune halo funcionários sira seluk la iha boa vontade atu servisu, nomos PDHJ gasta no investe osan barak ona ba treinamento, ikus mai sira tenki halai fali ba instituisoens sira seluk, buka estatutus permanente; Iha funcionários 6 maka sai ona husi PDHJ.

3. Husu ba Governo atu bele fó subsidio funcional (espesial) ba Investigadores nune’e sira iha motivasaun atu hala’o servisu ho di’ak no sira la monu ba tentativas de subornos.

4. Husu ba Governo atu fasilita uma Estado iha Distrito Baucau, Manufahi no Maliana, atu bele uza hanesan Sede Rejional PDHJ nian, tanba durante ne Sede Rejional ne’e sei aluga.

5. Husu ba Governu atu fó autorizasaun ba funsaun públika atu bele rekruta tan funcionárius foun ba PDHJ tanba funcionarius balun hala’o dupla funsaun;

6. Husu ba PN atu bele aprova orsamentu ba akizisaun edificio tantu iha PDHJ Nasional no Sede Regional 4 tamba agora dadaun sei aluga hela komunidade nia uma hodi halo atendimentu.

7. Rekomenda ba Governo atu aumenta no aprova orsamentu ba PDHJ tinan 2011, nune’e bele ultrapasa difikuldades ne’ebe instituisaun ida ne’e hasoru daudauk.

8. Husu ba Governu (Ministério Finanças) atu bele fó especial atendimento ba propostas Orsamentu PDHJ nian tenki iha fleksibilidade ba prosedimentus finanseiras, tanba atividades PDHJ nian ne’e difirente ho atividades Ministériu sira nian no PDHJ tempu saida de’it nia prontu hodi servisu. Exemplu hanesan iha tempu krize 2006-2008 no situasaun emergénsia PDHJ nia staf sira kontinua servisu iha tempo feriado hanesan loron sábado no domingo.

Relatoriu anual 2009 66

9. Husu ba Governo atu kria Dekreto-Governo konaba oin sa respondente ne’ebé la

kolabora ho PDHJ atu selu multa, wainhira sira la obedese orden ka konvokatório Provedor nian. Maske iha estatutu PDHJ nian ko’alia kona-ba selu multa bainhira PDHJ bolu entidades balun la marka prezensa maibé durante neé iha esperiénsia katak, iha ema balun lakohi kolabora, e Provedoria la iha poder atu obriga implementasaun selu multa, tanba seidauk iha mekanizmu klaru kona-ba selu multa.

10. Husu ba Governu atu aumenta osan viajen lokal ba Distritus, tanba iha Distritus sira oras ne’e folin alojamentu no hahán karun. Bainhira funcionárius públiku sira hala’o servisu iha Distritu maibé ho orsamentu la sufisiente nune’e sira tenki ba hela ho família ho kolegas nia uma, ida ne’e sei iha inpaktu ba servisu. Ezemplu bainhira investigadores PDHJ hala’o hela investigasaun ba kazu ruma ho tempu naruk, nia hela iha família no kolegas nia uma bele iha risku ba investigadores sira no mós investigasaun nia rezultadu dala ruma bele la dun di’ak.

Rekomendasaun Especial:

1. Husu ba Governo atu estabelese Regulamento ou mekanismo foun konaba pagamento salário ba funcionários sira, nune que funcionários sira lalika ba forma iha Banco atu simu osan, tanba hatun dignidade funcionários sira nian nomos halakon tempo hodi simu osan, rekomenda atu bele selu salário iha idak idak nia Instituisaun liu husi Diresaun Administrasaun Finansas.

2. Husu ba Governo atu regula sosa no halo distribuisaun kareta ba funcionários sira, durante ne’e cada Instituisaun sosa kareta ba nia oficiais sira, no la regula funcionários level saida maka bele hetan no lori kareta, no mos Governo tenki halo uniformizasaun ba distribuisaun karetas, funcionários ho level hira maka bele hetan kareta no tipo kareta saida maka nia bele lori, tanba realidade hatudu, funcionários level 4 iha Departamento balun hetan kareta no Departamento seluk hetan de’it motorizadas, nune’e mos iha Departamento balu funcionários level 6 lori kareta Prado, enquanto iha Departamento seluk hetan kareta Toyota Hylux, ne’e hamosu diskriminasaun no injustisa.

3. Husu ba Governo atu labele sosa no fahe kareta luxu ba funcionários públicos, Governo tenki identifika kareta saida maka funcionários sira bele uza tuir kondisaun Timor-Leste nian, hodi nune iha efisiénsia ba uza osan Estado nian, nune mos labele fó imagem negativo ba komunidade katak povo sei moris kiak, enquanto que funcionários sira sáe kareta luxus;

4. Husu ba Governo atu hadia Decreto-Lei konaba uza kareta no motorizadas Estado nian iha loron feriado, rekomenda atu funcionários hotu hotu husi level 7 mai kraik labele uza karetas no motorizadas Estado nian iha loron Sábado no Domingo, katak karetas no motorizadas tenki estasiona iha ida idak nia Ministerio/Instituisaun hahu Sexta lorokraik, nune’e bele poupa osan Estado nian ba kombustivel.

Relatoriu anual 2009 67

5. Husu ba Governo(MAEOT) atu fasilita equipamentos no materiais de servisu iha Distritos

no Sub-Distritos hotu, nune bele fó atendimento servisu diak liu ba populasaun sira iha Distritos no Sub-Distritos. Tanba tuir monitorizasaun PDHJ nian, la iha fasilidades sufisiente hanesan komputadores,, impressoras, armarios, kadeiras no elektrisidade atu apoia servisu atendimentu iha Distritos, liu liu iha Sub-Distritos.

6. Husu ba Governo (Sekretário Estado Segurança)atu fasilita equipamentos no transportes ba Polisias sira iha Distritos no Sub-Distritos, atu bele apoia Polisia sira nia servisu, liu liu wainhira enfrenta akontesimentu dezordem públika no aktus krimis. Nomos atu ajuda regularmente osan ba aihan ba ema sira nebe iha fatin detensaun Polisia nian.

7. Husu ba Governo atu estabelese Decreto-Lei atu proibe funcionários públicos tur ou hola parte iha estrutura Partidos Politicos, sira ne’ebé sai membros ba Partido Politicos tenki sai husi funcionários públicos, nune’e evita grupismo no partidarismo iha funsaun públika, tanba funcionários públicos hanesan máquina Estado nian tenki sai independente no imparsial.

8. Husu ba Governo atu hapara sosa no fahe traktor ba grupos agrikultores sira tanba traktores barak nebe fahe, la iha kualidade, barak la halo manutensaun diak, nune barak maka estraga e la iha proveito, hanesan gasta deit osan Estado nian que podia investe ba buat seluk; Wainhira Governo hakarak sosa traktores, proposta tenki mai husi Administradores Distritos tuir necesidades, no manuntensaun iha responsabilidade Administradores sira nian;

9. Husu ba Governo atu seleksiona didiak estudantes sira nebe ba estuda iha Rai Liur, nune mos bolsa de estudos nebe oferese ba funcionários públicos, tenki seleksiona funcionários sira nebe iha prestasaun servisu diak deit, nune bolsa de estudo ne sai hanesan prémio ba funcionários, atu bele estimula funcionários seluk halao servisu ho diak. Bolsa de estudos tenki fó tuir necesidades Instituisaun ida idak nian, laos tuir interese no necesidade cada funcionário nain;

10. Husu ba Governo (Imigrasaun, MTCI, S.E.Formasaun no Emprego) atu reforsa kontrólu ba ema estrangeiros nebe tama barak iha Timor-Leste, tanba balun tama ho visto ba vizitas de turismo no kultura maibe halao fali negócio no servisu iha Timor-Leste, nebe taka oportunidades ba kampo de trabalho ba Timor Oan sira no mos Negosiantes Timor Oan.

Relatoriu anual 2009 68

11. Husu ba Governo (Sr. Primeiro-Ministro no Vice-Primeiro Ministro ba Gestaun Administração Estado) atu reforsa aktividades de kontrólu ba Ministérios hotu atu ejekuta orsamento ho transparénsia, efisiente no efikás, nomos kontrola hahalok membros Governo nian no funcionários nian atu hasés án husi conflito de intereses, abuzu de poder, no aktus de konluio e nepotismo, nune bele promove no hametin governasaun diak;

12. Husu ba Governo atu fó prémio ba funcionários públikus, PNTL no F-FDTL sira ne’be iha prestasaun servisu di’ak, no hasai sira ne’ebé comportamento la di’ak. Wainhira atu promove funcionário ida ba level aas, tenki iha Surat Rekomendasaun husi Comissão Anti Corupção (CAC) no PDHJ.